Teicu, lai raksta man orderi uz to dzīvokli, un uzreiz metos pāri ielai pie Vērdiņas. Tur saņēmu apstiprinošu atbildi par naudas piešķiršanu un ka drīz naudu pārskaitīšot.
Teicu, lai raksta man orderi uz to dzīvokli, un uzreiz metos pāri ielai pie Vērdiņas. Tur saņēmu apstiprinošu atbildi par naudas piešķiršanu un ka drīz naudu pārskaitīšot.
Pie sevis nodomāju, arvien taču kabinetos sēž vecie kadri, tur joprojām viss tiek slēpts un noklusēts.
Tika dibināta Tautas fronte. Piedalījos arī es. Alfrēds Dāvids sameklēja istabiņu, kur mums visiem pulcēties. Un tur es pasūdzējos, ka atkal ar dzīvokļa saņemšanu esmu “iznesta cauri”. Tautas frontes rindās bija brīnišķīgi cilvēki, starp tiem Guntis Zālītis, kurš manam dzīvoklim sameklēja un atveda vannu. Pēteris Amantovs atsūtīja meistarus, kuri visu izmērīja, izgatavoja un salika logus, ielika grīdām dēļus, salika jaunas durvis. Ansis Čibals sarūpēja ūdens sildāmo aparātu vannas istabai, atveda grīdām linoleju. Inārs un Gunārs Ozoliņi palīdzēja atvest mēbeles, aizkaru stangas un citas lietas. Un tā pāris mēnešu laikā ar labu cilvēku atbalstu dzīvoklis tika izremontēts. Un ar vannu! Nu sapnis! Atcerējos “Mežinieku” veco dzīvokli ar smirdošu tualeti, vienu istabu un mutes bļodu virtuvē, kur nomazgāties. Un tagad – veselas divas istabas!
Jāpateicas toreizējiem Augstākās Padomes deputātiem, kuri riskēja ar visu, nākot ārā ar Latvijas karogu un uzvaru! Esmu pateicīga tiem, kas stāvēja barikādes un riskēja ar savām dzīvībām, lai es savās vecumdienās būtu laimīga.
