Pazīstu daudzas sievietes, kuras izvairās apmeklēt ārstu, un
tas notiek ne tikai tad, kad nepieciešams veikt kādu nepatīkamu
procedūru. Ļoti bieži sievietes neapmeklē ikgadējās veselības
profilaktiskās pārbaudes pie ārsta, tai skaitā – pie
ginekologa. Kaut gan tieši savlaicīga diagnostika mūsdienās var
palīdzēt izārstēt pat tādas saslimšanas, kas ielaistas var būt
nāvējošas, piemēram, krūts vēzis.
Nepielūdzamā statistika
Visdrīzāk neviens no veselības aspektiem nav saistīts ar tik
lielu trauksmi kā risks diagnosticēt vēzi. Saslimšana ar
ļaundabīgu audzēju pati par sevi ir komplicēta, jo tai ir vairāki
ieteikmējoši faktori un pakāpes. Lielā mērā tā saistīta arī
ar dažādiem mītiem – gandrīz katrs cilvēks pazīst kādu,
kuram bijis vēzis vai kādu, kurš nomiris ar šādu diagnozi.
Biedējošie stāsti var veidot pārliecību, kas mudina maldīgi
noticēt, ka vēža diagnoze obligāti nozīmē nāvi vai
nekontrolējamas sāpes. Tāda pārliecība cilvēkam liek justies
bezspēcīgam. Parādās arī trauksme, kas saistīta ar
neuzticēšanos medicīnas procedūru efektivitātei. Savukārt
bezspēcības sajūta nestimulē meklēt vairāk informācijas, jo
cilvēks domā, ka nav vērts interesēties par to, ko viņš pats
tāpat nevar kontrolēt. Tā veidojas apburtais loks – izvairīšanās
no informācijas it kā pasargā no trauksmes, bet tajā pat laikā
rada vēl lielāku risku veselībai, jo nepalīdz aktīvāk uzņemties
atbildību par savu dzīvību.
Fatālisms, paļaušanās uz likteni, dzīvošana ar domu “kam
lemts, tam jānotiek” vai “viss ir Dieva ziņā” – tā ir
izvēle dzīvot pasīvitātē un neziņā. Pārmēru lielas rūpes
par to, lai sevi lieki neuztrauktu, var novest pie katastrofāliem
rezultātiem, tai skaitā pie priekšlaicīgas nāves. Ja cilvēkam
atklāta saslimšana, tad tieši vairāk informācijas var palīdzēt
viņam sadarboties ar savu ārstējošo ārstu un veiksmīgāk, ātrāk
uzveikt slimību. Savukārt profilaktiskas apskates var palīdzēt
kontrolēt veselību. Piemēram, mūsdienu pētījumi norāda uz to,
ka profilaktiskā pārbaude ir efektīvs veids, kā samazināt risku
nomirt no krūts vēža. Statistika rāda, ka daudz sieviešu
neapmeklē ikgadēju profilaktisku ārsta apskati tik bieži, cik tas
tiek rekomendēts. Kāpēc sievietes izvairās no ārsta
apmeklējumiem?
Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Pētījumos
atklāts, ka iziet profilaktisko apskati reizēm kavē bailes, bet
citos gadījumos gluži otrādi – stimulē to izdarīt ātrāk.
Daudzas sievietes tik ļoti baidās no slimnīcas vides, no visa, kas
saistās ar ārstiem, ka tas liek viņām izvairīties no ārstu
apmeklējumiem. Vēl viens nozīmīgs faktors, kas veicina
izvairīšanos, ir trauksme par to, ka “viņi atradīs kaut ko
sliktu”. Lai sevi nesatrauktu, sieviete izvēlas “labāk
nezināt”. Attiecībā uz trauksmainību kā rakstura iezīmi
pētījumi arī norāda uz neviennozīmīgiem rezultātiem – no
vienas puses šāda iezīme tiešām attur sievietes no vizītes pie
ārsta, tomēr citos pētījumos nav konstatētas šādas saistības.
Kopumā zinātnieki atzīmē, ka sievietēm traucē savlaicīgi
vērsties pie ārsta:
-
bailes, ka viņai tiks diagnosticēts vēzis,
-
bailes no sāpēm, diskomforta,
-
bailes no kāda nepatīkama pārsteiguma.
Pētījumos teikts, ka tām sievietēm, kas izvairās no ārsta
pārbaudes, raksturīgs aizsardzības mehānisms noliegšana. To var
saukt arī par pašapmānu un tas nav viennozīmīgi kaut kas slikts.
Šādas tendences piemīt cilvēka dabai. Katram gadījies
izvairīties pieņemt nepatīkamo realitātes daļu. Reizēm
pašapmānu salīdzina ar zālēm pret smagām, cietsirdīgām dzīves
pusēm, jo tas palīdz saglabāt līdzsvaru sarežģītās dzīves
situācijās. Tomēr, ja pašapmanā iestrēgst uz ilgāku laiku,
atklājas, ka šādi iegūtais līdzsvars ir iluzors un, kaut arī
sniedz sākotnējo mierinājumu, tomēr turpmāko dzīvi sarežģī
vēl vairāk.
“Īstā drosme ir mīlēt dzīvi, zinot par to visu patiesību,”
teicis kāds rakstnieks. Tām sievietēm, kuras regulāri seko līdzi
savai veselībai, ir raksturīgs reālisms un vēlme atklāti
sastapties ar problēmu, ja tāda rodas, lai to atrisinātu. Tomēr
tādu drosmīgo reālismu var iemācīties ikviena no mums.
Ko tu vari darīt savā labā?
-
Ja baidies iet pie ārsta, pajautā sev: “Vai manām
bailēm ir objektīvs pamatojums? Kas ir vissliktākais, kas var
notikt? Kādi fakti liecina par to, ka ar mani tas var gadīties?
Vai es pārspīlēju? Kas man var palīdzēt tagad sajusties kaut
nedaudz labāk?” Šāda sastapšanās ar savām bailēm, iekšējā
saruna ar sevi var palīdzēt mazināt emociju neapzināto ietekmi,
pamanīt pārspīlējumus un veidus, kā tu sevi iebiedē. -
Meklē sev atbalsta cilvēku, kas tevi var nomierināt un
uzmundrināt, palīdzot tev aiziet pie ārsta. Varbūt tā ir tava
draudzene, partneris, kāds no taviem radiniekiem vai
psihoterapeits. -
Ja jūties satraukta, necenties ar to cīnīties, bet
drīzāk mēģini to pieņemt un ļaut uztraukumam būt līdzās.
Uztraukties ir dabiski, centies atbalstīt sevi, saprast, ka tu vari
uztraukties, bet turpini darboties aktīvi (piemēram, pierakstīties
pie ārsta). -
Atceries, ka ārsta profilaktiskās pārbaudes, kā arī
citas medicīniskas procedūras ir rūpes par sevi, mīlestības
pret sevi apliecinājums un ieguldījums savā nākotnē. -
Ja sarunā ar ārstu tev rodas kāda neskaidrība,
uzstājīgi jautā vēl un vēl, lai viņš tev izskaidro un palīdz
visu saprast. Ja baidies aizmirst, tad pieraksti jautājumus
iepriekš uz papīra. Ārsti reizēm runā ātri un daudz un viņu
teikto var būt grūti atcerēties. Īpaši, ja esi stresā, tāpēc
ārstam vari atkārtot, ko tu esi sapratusi no viņa teiktā, lai
pārliecinātos, ka visu izproti pareizi. -
Ja ārsts vairākkārt tev nav atbildējis, izturējies
rupji, vienaldzīgi vai tava uzticēšanās viņam mazinājusies
citu objektīvu iemeslu dēļ, meklē citu ārstu, ar kuru tu
jutīsies labāk. -
Pēc ārsta apmeklējuma atceries sev pateikties par
izdarīto, piemēram, izdari priekš sevis kaut ko patīkamu.
Ja vienai kļūst grūti
Pēc atbalsta vari vērsties pie psihoterapeita.
Psihoterapeits var:
-
situācijā, kad saņemti vairāki pretrunīgi ieteikumi,
iedrošināt sievieti izdarīt tādas izvēles par savu veselību,
kas balstās lielākā informētībā par notiekošo; -
palīdzēt efektīvāk komunicēt ar medicīnas personālu,
vairāk uzdrošināties viņiem uzdot sev svarīgus jautājumus un
saņemt izskaidrojumu savām šaubām; -
atbalstošā vidē palīdzēt sievietei izvēlēties
iedarbīgākas un aktīvākas problēmu risināšanas stratēģijas; -
kopā ar sievieti izvēlēties veidus, kas palīdz
kontrolēt depresijas, trauksmes vai stresa reakcijas, lai tās
neattīstās sievietes veselībai destruktīvā veidā; -
kopā palīdzēt iziet cauri sērām, bailēm un citām
emocijām, kad tas nepieciešams; -
kopumā var palīdzēt būt iesaistītākai un efektīvākai
rūpēs par savu veselību.
Es pazīstu daudzas sievietes, kuras izārstējušas no krūts
vēža un atgriezušās ikdienas dzīves ritmā. Strādājot Krīžu
un konsultāciju centrā “Skalbes” un sadarbojoties ar NVO Rozā
vilciens, man ir iespēja ne tikai būt līdzās sievietēm viņu
grūtākajos brīžos, bet arī novērot viņu drosmi neizvairīties
no biedējošiem faktiem un izvēlēties dzīvot labi, rūpēties par
savu fizisko un emocionālo veselību. Mūsdienās ir daudz iespēju
gan medicīnas, gan psihoterapijas jomā, kas palīdz cilvēkam
pārvarēt pat visizaicinošākos dzīves pārbaudījumus. Tomēr
savu situāciju var izvēlēties nesarežģīt, ja savlaicīgi seko
līdzi savai veselībai, pacietīgi izturot zināmu trauksmes pakāpi
profilaktiskajās pārbaudēs.
Parūpējies par sevi šodien, lai tu rīt varētu pateikt sev
paldies! Ir labs teiciens tiem cilvēkiem, kam ir tendence ļauties
dzīves plūsmai: “Drosmīgajiem liktenis palīdz.”
Raksts tapis kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!”
ietvaros.
Atceries arī nobalsot par to, lai vēzis būtu ārstējams.
Nepieciešami 10 000 parakstu, kas ļaus iniciatīvu iesniegt
Saeimās izskatīšanai. Jau parakstījušies aptuveni 8000 cilvēku,
tāpēc nekavējies – paraksties par to, lai vēzis būtu ārstējams
un mums visiem būtu pieejamas vēl labākas diagnostikas iespējas.
Parakstīties par iniciatīvu var ikviens,
ienākot https://manabalss.lv/lai-vezis-butu-arstejama-slimiba/show.
