Rudens lapu zelts pār zemi Atkal klājas, māt, Kā man gribētos ar tevi Vēlreiz parunāt.
Rudens lapu zelts pār zemi
Atkal klājas, māt,
Kā man gribētos ar tevi
Vēlreiz parunāt.
Bet tu tālā Dieva dārzā
Zelta pupas šķin –
Tur, kur nepazīst vairs steigu,
Tur, kur mieru svin.
Es zem augstām zvaigznēm stāvu,
Sirds man klusi min –
Kura tava debess klaidā?
– Tavi bērni zin.
Zelta pupas birst pār zemi –
Tavu smieklu dzirksts,
Iekrīt mazā dvēselītē
Un tur gaiši mirdz.
