Valsts galvenā kultūras inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Bētere tikās ar Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta vecāko speciālisti Ingrīdu Vilksāri, lai pārrunātu reģionālās koncertzāles celtniecības iespējamību Alūksnē.
Valsts galvenā kultūras inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Bētere tikās ar Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta vecāko speciālisti Ingrīdu Vilksāri, lai pārrunātu reģionālās koncertzāles celtniecības iespējamību Alūksnē.
Ministrijas pārstāve atzinusi, ka Alūksnes rajons varētu būt starp reģioniem, kas kļūs aktīvs un interesants līdz ar koncertzāles ēkas būvi. I.Vilksāres viedokli ir uzklausījusi kultūras ministre Helēna Demakova, tāpēc paredzēta viņas vizīte Alūksnē. Ministre varēs pārliecināties, ka te nav ne viesnīcas, ne mūsdienīgu kultūras iestāžu, savulaik te bija zona, kur tās nedrīkstēja celt. Protams, jauniešiem un daudziem iedzīvotājiem tāda vide nav pievilcīga.
“Pagājušā gadā bija iespēja pieteikties Kultūras ministrijā, ja vēlas celt koncertzāli un pašvaldība ir gatava būt līdzatbildīga tās būvē vai renovācijā. To sadarbībā ar iepriekšējo Alūksnes domes priekšsēdētāju Armandu Mustu izdarījām. Tiesa, domei bija viedoklis, ka varētu renovēt un sakārtot mūsdienu prasībām atbilstoši veco tautas nama ēku. Tomēr zinoši speciālisti iebilst. Jā, tautas namu nevajag pazaudēt, tas ir jāsakārto. Daudz patīkamāk būtu, ja pilsētas centrā uzceltu koncertzāli, iespējams, arī izstāžu zāli,” stāsta A.Bētere.
Viņa atzīst, ka nav daudz pieteikumu ministrijai, kuros izteikta vēlme celt jaunu koncertzāli. To vēlas Alūksnes, Kuldīgas un Cēsu pilsētas pašvaldība. Kultūras ministrijā vērtēs, kurā vietā to vajadzētu celt vispirms. “Ar baltu skaudību skatos, kādas kultūras iestādes ir Valkas un Balvu rajonā. Liekas, ka Alūksne ir palikusi pabērna lomā. Apkārtējo rajonu kultūras darbinieki piekrīt, ka Alūksnē varētu būt koncertzāle 500 skatītājiem,” akcentē A.Bētere.
Rudenī sarunas atsākušās kopā ar rajona padomes priekšsēdētāju Laimoni Sīpolu un pašreizējo domes priekšsēdētāju Viktoru Litaunieku par jaunas koncertzāles celtniecību. “Akustikas speciālisti uzskata, ka katrai zālei ir savs uzdevums. Tāda zāle, kāda būs bataljonā, nav piemērota simfoniskā orķestra koncertam vai operai. Tajā iespējams rīkot koncertus, kam vajadzīgas skaņu pastiprinošas iekārtas. Tas liek domāt par jaunas koncertzāles būvi Alūksnē,” atzīst A.Bētere.
Alūksnes domes finanšu komitejā atbalstīts lēmuma projekts, kas izsaka ieinteresētību tuvāko trīs līdz desmit gadu laikā izveidot “laikmetīgu koncertzāli, ceļot no jauna”, un veikt visus nepieciešamos priekšdarbus sadarbībā ar Kultūras ministriju līdzekļu piesaistē reģionālās koncertzāles celtniecības uzsākšanai. Domes izglītības, kultūras un sporta darba organizatore Iveta Kovtuņenko uzskata, ka vajadzīgs speciālistu atzinums, lai ieteiktu labāko variantu – rekonstruēt veco ēku vai celt jaunu, kā arī salīdzināt abu izmaksas. Pašvaldības attīstības nodaļas vadītājs Jānis Cīmiņš iepazinies ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām līdz 2015.gadam, ko Kultūras ministrija iesniegusi apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tajās paredzēta kultūras iestāžu attīstība trīs līmeņos: ciematos, kuros dzīvo līdz 1500 iedzīvotāju, pašvaldībās ar ne mazāk kā 5000 iedzīvotājiem (tāda ir Alūksne) un reģionālajos centros. Koncertzāles celtniecība ir paredzēta tikai reģionālajā līmenī, tātad Alūksnē varētu runāt par multikulturāla centra būvi. “Ja gatavojamies celt jaunu kultūras centru, tad nav izdevīgi ieguldīt līdzekļus vecajā tautas namā. Tātad vispirms vajadzētu tikt skaidrībā, ko darīt ar pašreizējo kultūras iestādi. Pavasarī deputāti iesniedza investīcijām tautas nama rekonstrukcijas projektu. Tas paredz daļu ēkas nojaukt un celt no jauna,” spriež J.Cīmiņš. Vieta, kur atrodas tautas nams, ir loti skaista. Turklāt jāņem vērā, ka pašvaldība nespēs rekonstruēt veco ēku un celt vēl jaunu.
