Eh, bijis nebijis! Esmu piekritis kļūt par “paši ziniet ko”. He, he. Nē, ne jau par Voldemortu! Mana mīļā pasaku pilsēta var būt mierīga un tās iedzīvotāji – vientieši – tāpat.
Eh, bijis nebijis! Esmu piekritis kļūt par “paši ziniet ko”. He, he. Nē, ne jau par Voldemortu! Mana mīļā pasaku pilsēta var būt mierīga un tās iedzīvotāji – vientieši – tāpat. Jūsu uzticamais Harijs Poter… brr, jūsu visu mīlētais supermens Antons ir kopā ar jums!
Ar ko es sākšu? Ar reformām! Ar štatu pārbīdīšanu. Kaliforniju apvienošu ar Vašingtonu. He. Nē jau, protams. Dažu labu nodaļu plānoju likvidēt. Jūs sakāt, ka man nav tādu pilnvaru? Nekas, paplašināsim! Manā mērijā nevienam nav drosmes smērēt rokas gar štatiem. Man būs drosme! Un visi mūsu mērijas virsvadītāji itin labprāt nodos manās rokās lielāku vai pat visu varu. Sak, ja kas, tad pie visa vainīgs Antons! Protams! Antonam resna galva un lieli pppp. Labi. Lai nu paliek.
Atgriezīsimies pie štatu jautājuma. Uz štatiem pieredzes apmaiņā pāri okeānam es lidošu kopā ar jauno manas mērijas sekretāri. To izraudzīšos pats pēc savas gaumes un līdzības. Domāju pat sarīkot skaistumkonkursu uz sekretāres vienu vietu. Parametri: 100-50-100 centimetru. Blonda. Mati apsedz dibenu. Kājas – 2/3 no ķermeņa garuma. Skropstu garums – 20 centimetri. Mute – kā zelta zivtiņai. Acis – kā nimfai. Skaidrs, ja? Domāju, ka te man tādu sekretāri neatrast. Nāksies pārvest no štatiem. Pašu Pamelu. Uhhh. Tādai sekretārei esmu gatavs nodrošināt algu manas mērijas gada pusbudžeta līmenī. Pārējo naudu tērēsim pārējām vajadzībām.
Tā katru rītu… pulksten 12.00 sāksim dienu ar sapulci, kurā es visiem došu vadošus norādījumus par mērijas turpmāko attīstību, stratēģiju un taktiku, taupības režīmu un stingru paškontroli, un pašcenzūru.
Pulksten 13.00 sāksies divas stundas ilgs pusdienlaiks. Visam kolektīvam pie kopgalda skolā (tur var lēti paēst) un mums ar sekretāri individuāli (atsevišķā, speciāli mums ierīkotā kabinetā krutākajā miesta ēstuvē, paši ziniet, kurā). Pulksten 16.00 – atkal sapulce. Dodu visiem norādes nākamajai darbdienai. Un tad – pa mājām. Es sekretāri turp (uz viņas/manu konsperatīvo dzīvokli) nogādāšu personiski mūsu/manā hondiņā. Pa ceļam mazliet rallija “Sarma” trasēs un uz miesta ezera ledus nedaudz spaldzīgu likteņa pagriezienu reformu un attīstības virzienā. Ak, tikai ap pulksten 21.00 esmu gatavs tikties (otrā savā konsperatīvajā dzīvoklī) ar vietējās krutkosaharobenžas mafijas bosiem. Ir jāpārrunā turpmākā sadarbība atsevišķu projektu bīdīšanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, robežkontrolē… Ak, tikai ap pulksten 00 es ieeju savā legālajā dzīvoklī un, izvairoties no laulenes Antonijas bliezieniem un bļāvieniem, metos telpā ar zīmīgu numerāciju 00. Un es jūtos kā aģents… 00. Eh. Skaista dzīve mērijā, “paši ziniet kā” amatā!
Jūsu uzticamais Super – Antons
