Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā 15.decembrī notika skolas muzeja telpas atklāšana. Uz pēcpusdienu “Pārkāpsim slieksni” sanāca kopā tie, kuri “deg” par to, lai skolā būtu muzejs, un ir jau pielikuši roku tā tapšanā.
Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā 15.decembrī notika skolas muzeja telpas atklāšana. Uz pēcpusdienu “Pārkāpsim slieksni” sanāca kopā tie, kuri “deg” par to, lai skolā būtu muzejs, un ir jau pielikuši roku tā tapšanā.
“Soli pa solim mēs tuvojamies skolotāja, folklorista Dāvja Ozoliņa 150. dzimšanas dienai, un katrs solis ir kāds darbiņš, ko mēs veltām viņa atcerei,” svinīgajā brīdī teica skolotāja, muzeja vadītāja Irēna Meistere. Pirmo reizi skolas vēsturē ir izveidots skolas muzeja pulciņš, ir atrasta telpa, līdzekļi, kā arī ir speciālists – muzeja vadītājs.
Viņa uzsvēra katra klātesošā devumu, vislielāko paldies sakot skolas direktorei Mirdzai Karro par atvēlēto telpu un pieliktajām pūlēm tās remontam. Pateicību par savu ieguldījumu muzeja veidošanā un dekoratīvas svecītes ziemas tumsas kliedēšanai saņēma arī Imants Smarods, Ivars Jurka, Ludis Baltaisbrencis un Andris Bindemanis. Atceroties svētīgu veikumu – Dāvja Ozoliņa un viņa meitiņas Konstances kapavietu labiekārtošanu Jaunrozes kapsētā, I. Meistere teica paldies Jānim Deigelim, Irīdai Zvejniecei, I.Smarodam, A.Bindemanim un D.Liepiņai. Ļoti vērtīgs novadpētniecisks pētījums bija brauciens uz Dāvja Ozoliņa dzimtajām vietām Valkas rajona Bilskas muižā, kur muzeja pulciņa aktīvistus izvadāja skolotāja Dina Meistere, – paldies arī viņai!
Pateicību saņēma arī skolotāja Rasma Harju, kura gan morāli, gan ar vērtīgiem materiāliem atbalsta muzeja tapšanu. Viņas grāmata “Ar Dāvja Ozoliņa vārdu” ir starp pirmajiem jaunā muzeja eksponātiem. Rasma pastāstīja par paveikto un darāmo mūsu izcilā novadnieka piemiņas iemūžināšanai. Bija skatāma zīmēšanas pulciņa darbu izstāde – Guntas Liepiņas vadībā tapušās dekoratīvās un telpiski veidotās ozolzīles – veltījums D.Ozoliņam.
Jaunie muzeja gidi prezentēja stāstījumu par Dāvi Ozoliņu piecās valodās: latviešu (Agnese Cekule un Andris Apsītis), krievu (Lāsma Uzkliņģe), vācu (Līva Sarma), igauņu (Ketija Klempnere un Kristiāns Ņikitins) un angļu (Paula Uzkliņģe). Muzikālu sveicienu ar flautas spēli visiem veltīja Ketija un Sabīne Kaktiņa. D.Meistere izteica prieku, ka muzeja pulciņā iesaistījies tik daudz jauniešu, kurus interesē mūsu vēsture un tās pētīšana. Savukārt J.Deigelis novēlēja, lai skolas muzejs kļūtu tikpat populārs kā Apes dižvītols.
“Par muzeja nepieciešamību bijām domājuši jau sen, bet bija vajadzīgs vadītājs – cilvēks ar speciālu izglītību, kas to varētu veikt, tādēļ izgāju kursus. Taču milzīgs ir “melnais darbs” – savāktie materiāli ir rūpīgi jādokumentē. Tādēļ labi, ka man ir palīgs – skolotāja Diāna Liepiņa. Viņas nopelns ir gadiem vāktais novadpētnieciskais materiāls, kas šobrīd atrodas nelielajā “Krātuvītes” telpā,” saka I. Meistere. “Esam saplānojuši savu darbu tuvākajiem trīs gadiem. Šis gads būs veltīts Dāvja Ozoliņa daudzpusīgajai darbībai, nākamgad pētīsim Apes inteliģenci – kultūras darbiniekus, kuru mums ir ne mazums. Trešajā gadā mēģināsim apkopot ziņas par visiem mūsu absolventiem, veidosim kartotēku. Jau esam noskaidrojuši, piemēram, ka no mūsu mazās Apītes pašlaik veseli pieci strādā par augstskolu mācību spēkiem! Un arī daudzās citās nozīmīgās nozarēs darbojas mūsu absolventi,” ar lepnumu saka I.Meistere.
Pašlaik muzejam top vitrīnas – tās gatavo skolas galdnieks I.Smarods, kura prasmīgo roku veikums muzeja tapšanā ir nenovērtējams. Muzeja pulciņš joprojām aicina (ne tikai apeniešus vien!) atnest skolas muzejam noderīgus, ar Apes skolu saistītus eksponātus, atmiņu pierakstus. Muzeja veidotāji priecājas, ka šis uzaicinājums jau ir radis atsaucību.
