Ārsti arvien biežāk sūta ziņojumus par novērotām un iespējamām zāļu blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai un saprot, kāpēc tas ir vajadzīgs. Tas ir jādara, lai garantētu zāļu lietošanas drošību un mazinātu risku.
Ārsti arvien biežāk sūta ziņojumus par novērotām un iespējamām zāļu blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai un saprot, kāpēc tas ir vajadzīgs. Tas ir jādara, lai garantētu zāļu lietošanas drošību un mazinātu risku.
Ģimenes ārste Sarma Vaska uzskata, ka cilvēki ļoti dažādi “panes” zāles. “To es nesauktu par blakusparādību, ka vieniem reibst galva, bet pēc tam viņi pierod, un viss ir kārtībā. Citreiz, ja slimniekam nākas nomainīt zāles pret citām, tad nevar jau apgalvot, ka vainojamas ir tieši zāles. Varbūt tā ir slimnieka iedoma,” spriež S.Vaska. Viņas praksē nav bijis tādu gadījumu, kad medikamenti traucētu ārstēšanā.
Savukārt ģimenes ārste Zita Uzkliņģe atgādina, ka visiem medikamentiem anotācijā minētas dažādas blakusparādības. Z.Uzkliņģei nav nācies saskarties ar netipiskiem gadījumiem, pacientiem lietojot dažādus medikamentus.
Mediķu sniegtā informācija par zāļu blakusprarādībām tiek apkopota Eiropas Savienības un Pasaules Veselības organizācijas datubāzēs. Tās izmantojot, iegūto informāciju pētīs un iegūtās zināšanas par zāļu drošību sniegs ārstiem, lai to varētu izmantot, ārstējot pacientus. Pirmo reizi latviešu valodā izdota grāmata “Ievads farmakovigilancē”, kurā aplūkoti zāļu lietošanas drošības jautājumi. Grāmatu par brīvu Zāļu valsts aģentūrā var saņemt ikviens Latvijas ārsts, farmaceits un medicīnas students. S.Vaskai ir šāda grāmata, taču pagaidām nav nācies kārtīgi ar to iepazīties.
