Pagājušajā nedēļā trīs dienas Gulbenes katoļu baznīcā strādāja ērģeļu restaurators Romualds Jermaks un viņa brālis – ērģelnieks Jānis Jermaks.
Pagājušajā nedēļā trīs dienas Gulbenes katoļu baznīcā strādāja ērģeļu restaurators Romualds Jermaks un viņa brālis – ērģelnieks Jānis Jermaks. Viņi pilnveidoja ērģeļu skanējumu, lai turpmāk Gulbenes katoļu baznīcā koncertos skanētu kā īstā koncertzālē.
“Esam uzņēmušies rūpes par šīm ērģelēm. Esmu ērģelnieks Svētā Franciska baznīcā, kur savulaik kalpoja priesteris Vjačeslavs Bogdanovs. Viņam ir skaista balss, tādēļ vien vērts Gulbenes ērģeles pilnveidot un darīt skaistāku to skanējumu,” saka J.Jermaks.
Ērģeles Gulbenes katoļu baznīcā uzstādītas 1999.gadā, tās dāvināja kāda Austrijas baznīca. Ērģelēm ir 16 skanošie reģistri, ir apmēram 900 stabules, mazākā no tām ir tikai 13 milimetrus gara. Ērģelnieki saka, ka šīs ērģeles pārsteidz ar savu krāšņo un daudzveidīgo skanējumu, piemēram, 10 reģistri var veidot 1053 dažādas skaņu kombinācijas.
Ērģeļu remontlaikā panākts, lai skanētu vēl viens starp 16 skanošajiem reģistriem. Vēl atliek pilnveidot vienu reģistru, un tad Gulbenes katoļu baznīcas ērģeles varēs parādīt visu savu varenību. “Tagad izveidotais superoktāvas reģistrs dos spožu skanējumu, un uz šīm ērģelēm varēs spēlēt arī Baha skaņdarbus. Skaņu krāsas šīm ērģelēm ir spilgtas,” stāsta R.Jermaks.
šīs esot ievērības cienīgas ērģeles. Stabuļu daļa veidota pirms 200 gadiem, visu laiku tās ir pārbūvētas, modernizētas un pilnveidotas. Trīs paaudzēs tās veidojuši Mertelu dzimtas ērģelnieki no Zalcburgas. “Šobrīd esošais spēlesgalds ir veidots pēc Otrā pasaules kara, un es droši varu teikt, ka tas ir modernākais Latvijā. Šīm ērģelēm otrajā manuālī ir reģistrs, kāds Latvijā vēl ir tikai Doma ērģelēm. Tādu skanīgu ērģeļu kā šajā baznīcā neatrast ne Cēsu, ne Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā,” uzsver R.Jermaks.
Viņš norāda, ka baznīcā ir laba akustika, ko nodrošina apaļās velves un telpas pareizā būvniecība. “Šī var kļūt par labu koncertzāli – gan ērģelnieki var rādīt savas prasmes, gan kora dziedājumi šeit skanēs īpaši,” saka R.Jermaks.
Lai ērģeles nebojātos, baznīcā visu laiku jāuztur apmēram +10 līdz +12 grādi. Vasarā to grūti nodrošināt, tad pie instrumenta tiek likti ūdens trauki. Divreiz gadā – pavasarī un rudenī – nepieciešams skaņot ērģeles, iztīrīt stabules, jo pat nieka puteklītis kaitēs skanējumam.
