Kā vējš pa pļavām brīvi klīst Un ūdens upēs strauji plūst Kā mēnessgaisma ceļu tumsā rāda.
* * *
Kā vējš pa pļavām brīvi klīst
Un ūdens upēs strauji plūst
Kā mēnessgaisma ceļu tumsā rāda
Un zvaigznes likteni mums stāsta
Tā ar vēja spārniem un ūdens
straumi
Pie tevis steidzos es
Lai piepildītu to
Ko zvaigznes paredzēja mums
* * *
Ir pusnaktij jau pāri,
Bet neguļu vēl es.
Es ārā staigāju pa tumšām pļavām
Un domāju par to,
Kas noticis ar manu sirdi!
Prāts uzdod jautājumus tai,
Bet nedzird atbildes.
Tas zvaigznes lūdz, lai palīdz tās,
Bet zvaigznes neatbild.
Tas neredz pat, kā zaigo tās!
Domā par to, kas noticis.
Un – kāpēc nerunā neviens…
Nesaprotot to,
Ka mīlestība ir padarījusi to
Kurlu un aklu.
* * *
Kas ir saule man bez tevis
Dvēsele bez tevis
Kas es bez tevis esmu
Saule man bez tevis
Dvēsele izdziest strauji
Mirstu lēni
Sirds izdziest kvēli
Bez tevis
Cerot uz to
ka vismaz vienu reizi
Izdzirdēs maģiskos vārdus
Mīlu tevi es
