Lūgums Ziemassvētkos.
Lūgums Ziemassvētkos
Lūgsim Ziemassvētku zvaigznēm
Tā kā ziediem debess laukā plaukt.
Zaļo egļu zaros svecēm
Tā kā ugunskuram spožās liesmās
degt.
Lūgsim Ziemassvētku naktij
Gaismas spēku savās sirdīs liet.
Iesim Ziemassvētku naktī
Mieru, mīlestību savās dvēs”lēs
smelt!
Gadu tīne
Kā zilpelēku
linu audeklu tā salocīsim Veco gadu
un noglabāsim gadu tīnē.
Lai krāsa viņā neizbalo
spilgtāko gadu dienu saulē.
Bet spoži zilo Jauno gadu
sev glabāsim pie sienas
kā acuraugu.
Un lūgsim, viņā raugoties –
dzīvības gaismā un mierā
starot ikdienas!
Sveiciens Jaunajā gadā
Uz Jauno gadu dāvināsim
cits citam labas domas
un baltu, skaistu ziemu.
Ar sniegazvaigznēm piesnigušus
tāltālos egļu mežus un brauksim caur tiem ciemos.
Uz Jauno gadu dāvināsim
viens otram mīlestību,
aizmirstot skumjos brīžus.
Vēsma Kokle – Līviņa
* * *
Šovakar zilganpelēks nemiers
caur rūtīm pie manis nāk.
Jūtu – pat manas gaišākās domas
arī krēslot sāk.
Kādēļ sāpes, ja nelūgtas,
tomēr pie cilvēkiem zogas?
Redzu – arī stiprie tad, kaut negribot,
bet pretim tām dodas.
Tas ir nespēks, kas nomāc
dzīvesprieku un sirdi
un atvaira cerību,
ko blakus kā klusu nopūtu dzirdi…
Bet jābūt stiprai, jo zinu ne man vienai šobrīd grūti,
ir līdzās daudz cilvēku,
kuriem rit minūtes sūri.
Krēslā kā kabatlakatā slēpšu
savu sāļo asaru riekšu
un, lūdzot debesīm spēku,
pie kāda no viņiem tūlīt iešu.
Jo to es zinu – pie cilvēku sāpēm
jāiet
tik viegli, lai nepaliek pēdas…
Arī tad, ja tevī pašā gulst
smagas kā akmeņi bēdas.
* * *
Noskūpsta vaigu.
Izkūst lūpās.
Pieskaras kaklam.
Izkūst uz krūtīm.
Notrīc augums.
Drīz….
Sibilla
