Sudrabotā rīta stundā Koki, krūmi ietērpušies Sudrabotā sarmas rotā. Katra zara zariņā Smej saules spozme apgarota.
Sudrabotā rīta stundā
Koki, krūmi ietērpušies
Sudrabotā sarmas rotā.
Katra zara zariņā
Smej saules spozme apgarota.
Ziemas rīta sarmas ziedos
Ledus pērles rotaļājas.
Rīta saules apmirdzētas,
Cita citā spoguļojas.
Bērzi tā kā sirmi vīri,
Galvas lejup noliekuši,
Raugās domīgi uz sevi,
Ziemas sarmu saņēmuši.
Nokarenos matos, bārdā
Sudrabzili pavedieni.
Cits pie cita ciešās rindās
Galvās mirdz kā goda kroņi.
* * *
Ar jauno gadu
Sāksim jaunu dzīvi
Kā baltu linu dvieli aust.
Ar darbu izrakstīsim dienas,
Lai ir ko parādīt,
Ko izvērtēt un jaust!
