Stāsts turpinājumos.98. “Jau ziema, snieg un salst. Mīļā Alīna! Šodien arī Balvis pats uzrakstīja Tev savu pirmo vēstuli. Viņš tik daudz ir iemācījies, bet vislabāk viņam padodas zīmēšana.
Stāsts turpinājumos.98.
“Jau ziema, snieg un salst. Mīļā Alīna!
Šodien arī Balvis pats uzrakstīja Tev savu pirmo vēstuli. Viņš tik daudz ir iemācījies, bet vislabāk viņam padodas zīmēšana, tāpēc vēstulei pievienojam viņa zīmējumu: tas ir mūsu kaķis Olis, kas medī peles.
Mēs turamies. Jau pagājuši gari mēneši, kopš Tu esi projām, un es neesmu alkoholam pieskāries. Nejautā, kā būs rītā! Es sev joprojām nosolos tikai uz vienu dienu. Es zinu, ja dzeršu, pār manu galvu sabruks mūsu pasaule, un es zaudēšu visu. Tu aizvedīsi dēlu pie sevis un nekad vairs mani neuzrunāsi. Tās būs beigas… Beigas arī dzīvei.
Rakstot Balvim, ieliec, lūdzu, mazu vēstulīti vienmēr arī priekš manis. Es darīšu tāpat.
Lasu pedagoģisko literatūru, lasu par psiholoģijas tēmām, pašizglītojos. Daudz runājos ar dēlu, spēlējam dažādas spēles, asinu viņa prātu. Par Tevi nekad neatskan neviens slikts vārds. Balvis zina, ka Tu atgriezīsies, kad varēsi. Tikai, kad tas būs, vēl nav noteikts.
Izlasīju vienā naktī Falladas romānu “Dzērājs”… Tā notiek dzīvē ar daudziem. Uzrakstīts iespaidīgi. Tādai grēksūdzei es vēl neesmu gatavs. Vai šo grāmatu lasa kāds dzērājs? Viņi neko nelasa.
Gaidu, kad rakstīsi par savām un Āra attiecībām, taču tu šo jautājumu apej. Laikam jau nav vēl pienācis laiks. Būsim atklāti, kā solījāmies mēs abi. Patiesība ir vienmēr augstāk vērtējama nekā meli. Mēs taču paliksim draugi?
Par māti es tev neko nerakstīšu, jo zinu, ka Tu to nevēlies. Balvi viņa pret Tevi nenoskaņo. Tā mēs esam norunājuši. A.”
“Jau pavasaris. Arviss!
Domāju, ka Baļīša, kā es viņu mazu saucu, ciemošanās pavasara brīvdienu laikā noritēs labi. Esam sastādījuši brīvdienu plānu. Viņš būs apmierināts. Pilsētā tagad ir tik daudzas viņam piemērotas izklaides: kino, Lunaparks. Nopirkām viņam divritenīti, ko ņems arī uz Ozoliem.
Pakaļ viņam aizbrauks vectēvs. Viņš ir pietiekoši nosvērts, lai viss noritētu gludi un bez liekām emocijām. Mēs visi cienām Tavu gribasspēku un apņēmību. Prieks, ka Tu turies un esi lieliski izturējis visgrūtāko. Aizsūtīšu Tev dažas grāmatas, kas lietderīgi kliedēs Tavus vakarus, kamēr Balvis būs pie mums. Esmu tik laimīga, dēlu atkal sagaidot! Tikai nejautā, vai es netaisos atgriezties! Tas nav iespējams, jo nekas jau Ozolos nav mainījies. Pēc mēneša vai gada mēs atkal būtu tanī pat vietā, ar kuru beidzās mūsu kopdzīve. Es mīlu Āri! Neņem ļaunā, ka es to Tev pasaku. Viņš ir fantastisks cilvēks. Talantīgs, saprotošs, un es viņam ļoti daudz ko nozīmēju. Beidzot es to varu Tev to pateikt. Tev tas, protams, sāp, taču patiesība ir augstāk vērtējama.
P. S. Tēvs tev dāvanā ved mobilo telefonu. Pieņem gan, neesi tik lepns un nesaki, ka pats nopirksi! Varēsim ik brīdi sazināties. Tā man būs arī drošības sajūta par dēlu. Pilsētā tagad tik daudziem bērniem ir kabatas telefoni. Saprātīgi ar tiem rīkojoties nav nekādas vainas.
Alīna.Jau vasara.
Sveicieni no Ozoliem! Tu neticēsi, ko rakstīšu: man ir brūte, par Almu viņu sauc. Satikāmies abi kā alkoholiķi, anonīmo alkoholiķu nodarbībās, un tas ir tas pluss. Esam abi vienādi. Viss pagaidām norit spinālo refleksu jeb plika seksa līmenī. Sīkāk nestāstīšu, nav vērts! Tas lai paliek vēlākam laikam. Ārēji viņa ir tā nekas, vienkārša, ne pārāk izglītota sieviete. Cik ilgi tad kā sakārnis dzīvošu? Tev ir Āris, man Alma. Viss štokos! Tagad atkal jūtos kā vīrietis. Tik mokoši un pazemojoši pašam likās “sist kulakā”. Atvaino, ka tik vulgāri izsakos! Ja laukos būtu tādas iespējas un pērkamas prostitūtas, būtu vienkāršāk. Prece ir prece, un viss maksā tik, cik maksā. Esmu ciniķis, taču patiess. Reiz jau tam bija jānotiek. Parasti jau veči piedzeras, un tad zūd prāta kontrole. Man bija grūtāk. Valdīja dziņas, un sirdsapziņa bija piemigusi. Tagad Tu to zini, un man palika vieglāk.
Vai Tu man ko neslēp? Es uz Tavas vēstules tā kā manīju asaru pēdas. Varbūt tās ir par atšķirtību no dēla? Viņš grib atkal tevi apciemot. Ir taču vasaras brīvlaiks. Bērnam ir jāaug bez stresiem, un pārmaiņas nāks par labu. Patreiz Ozolos nav labs noskaņojums. Māte ar šo to nav mierā. Esmu arī uz viņas rīcību sācis raudzīties caur saprāta brillēm…
Balvis ir talantīgs un prātīgs zēns. Nesen iznācis sakauties ar puikām. Ne par ko nestāsta – kāpēc. Tātad tas ir bijis kas ļoti nopietns. Viņam veidojas neatkarīgs raksturs, pats izdzīvo savu konfliktu, un es neuzmācos. Gan jau kādreiz izstāstīs, ja atzīs par vajadzīgu.”
