Stāsts turpinājumos.89. Irbe tikai smagi nopūšas: Arviss paliekot, jo dienas jo vairāk mājas darbiem apkrāvies. Tas neesot labi, ja katram rodoties savi draugi un kopīgas iziešanas izpaliekot.
Stāsts turpinājumos.89.
Irbe tikai smagi nopūšas: Arviss paliekot, jo dienas jo vairāk mājas darbiem apkrāvies. Tas neesot labi, ja katram rodoties savi draugi un kopīgas iziešanas izpaliekot. Vilis savukārt nesaka neko, tikai izvelk no naudas maka meitai kabatas naudu. Viņš pelna labi, joprojām strādā celtniecībā, tagad kādā privātfirmā. Naudas ģimenei netrūkstot, un esot tik patīkami neskopojoties iedot meitai un mazdēlam pilsētas izpriecām kaut vai simt latus. Alīna ir samulsusi, tomēr balvu pieņem. Ozolos tādu naudu zemnieki rokās netur. Tur ir jātaupa, tur viss tagad ir no rokas mutē, jo jāmaksā procenti bankai par aizņēmumiem, jāmaksā strādniekiem algas. Alīna saimniecības finansiālo stāvokli patiesībā nemaz nepārzina. Arviss par to nemēdz runāt, tikai reizēm izmet, ka labi, ja galā paliekot nulle, ne skaitlis ar mīnus zīmi…
Cerības, ka lauku saimniecība nesīs labu peļņu, pamazām pazūd kā ūdens sausās smiltīs. Tomēr daži zemnieki ir veiksmīgāki. Vecozoliņi, saimniekojot visai lielajai ģimenei kopā, darbus, liekas, padara ātrāk un vieglāk. Guste vai plīst aiz skaudības, ja lielie lauku darbi kaimiņos ir jau padarīti, kamēr viņi tikai vīkšas tos uzsākt. Tur ir citi apgriezieni, nav pieņemti strādnieki, ģimenes darbaspēks ir lētāks: Veltas bērni nu jau ar otrajām pusītēm dara visu paši. Velta var justies varena un lepna. Izslietu galvu, staltu stāju un ar mierīgo izturēšanos viņa bieži liekas kā pretstats Gustes haotiskajai un pārspīlētajai steigai.
Vai neveiksmes saimniekošanā Ozolos jau iepriekš bijušas ieprogrammētas vai radušās nezināšanas un nepareizo aprēķinu dēļ, kas to var tagad pierādīt? Ar katru gadu saimniekošanā rodas jauni un jauni sarežģījumi. Mainoties lauksaimniecības ministriem, mainās likumi un Ozolos aizvien kaut kas tiek nokavēts vai laikus neuzzināts. Bieži viss Ozolos iet, kā saka, galīgi šķērsām. Neveiksme seko neveiksmei: aizlīst lielās platībās siens, nav vairs glābjami nezālēs aizaugušie sakņu lauki, labība pārbriest un lietū nolūst vārpas. Kombaina pašiem nav, graudu kaltes nav, un sagaidīt palīdzību no citiem, kam pašiem labība pļaujama, ir tas pats, kas zīlēt laiku kafijas biezumos: būs vai nebūs? Pakalpojumi kļuvuši dārgi, tikai paša muskuļu darbs ir lēts. Plānotie ienākumi samazinās un draudīgi tuvojas nullei. Arviss redz, ka ir bankrota priekšā. Nelielās valsts subsīdijas ir kā ielāps uz saplīsušā lauksaimniecības lupatu deķīša. No Gustes pensijas, ko viņa taupīdama tērē mājas vajadzībām, tikko sanāk telefona, elektrības, cukura un paša nepieciešamākā iegādei. Tagad var atļauties pasūtīt vairs tikai rajona avīzīti. Lasīt ko nopietnāku arī nav ne laika, ne patikas. Bijušais skolotājs mājās no tīruma pārnāk nīgrs un vienmēr pārguris. Arī Alīna vairs nevar padarīt viņai uzkrautos darbus. Daudz kas tiek darīts pa roku galam un steigā. Mājās iezogas nekārtība. Guste sāk slimot ar paaugstinātu asinsspiedienu, ārstēties slimnīcā. Viņa vairs nedrīkst tik ļoti piepūlēties kā līdz šim. Viņas slimošanas laikā dēls nepieprot fermā un laukos uzturēt mātes darbošanās stilu un prasīgumu. Darba disciplīna, ko no pat padomju laikiem Guste vienmēr sargājusi, ļogās: katrs dara to, ko grib un uzskata par nepieciešamu. Reizēm sarīko arī kolektīvas iedzeršanas, kurās dalību ņem pats saimnieks, arī viņam stiprā dzira ir iegaršojusies… tas noņemot stresu, nekas neesot jādomā un varot aizmirsties. Strādnieku attieksme pret darāmo mainās, viņi ar saimnieku jūtas viena kompānija, pavadot aizejošo dienu ar glāzīti rokā. Nelīdz ne Gustes lūgšanās, ne Alīnas draudi, ka viņa ies no Ozoliem projām pie saviem vecākiem. Arviss pieraujas tikai uz īsu laiku. Alīna saprot, ka tā jau ir slimība, ko nevar uzvarēt tikai ar sievas gribu un pūlēm. Miera Ozolos nav, un Guste tur vaino Alīnu. Vedekla viņai jau uzreiz nepatika. Tā arī izrādījies: no citas augstākas kārtas tādas vienmēr uzmestas par vīra kakla kundzēm un grib dabūt viņu zem savas tupeles. Guste secinājumu izdara pēc sava prāta, bet no tā vieglāk arī pašai nepaliek. Pat bārties ar vedeklu viņa ir piekususi un vienmēr nostājas pretējā pusē. Tagad abas bieži klusē. Katra raud par savām likstām savā kaktā. Arī par Arvisa dzeršanu un mazdēla audzināšanu viņu domas dalās. Balvis tagad biežāk laiku pavada vecāsmātes sabiedrībā, vecāki ir pārāk uzskrūvējušies, bieži baras, un puika nesaprot, kāpēc viņa mīļā mamma un tētis tā kliedz viens uz otra. Kāpēc vairs nav laika kopīgām rotaļām, pastaigām un izbraucieniem?
