79. Beidzot tauta parāda svēto pārliecību, ka Latvija atkal var būt Baltijas tautu pulkā un ārpus PSRS.
79. Beidzot tauta parāda svēto pārliecību, ka Latvija atkal var būt Baltijas tautu pulkā un ārpus PSRS. Ieva Akurātere Mežaparkā tautas lielajā manifestācijā ir izdziedājusi vēsturiskos vārdus: “Palīdzi, Dievs, palīdzi visai latviešu tautai!”
Ir pieņemta Neatkarības deklarācija Latvijas PSR Augstākajā padomē. Kremļa Kongresu pilī Gorbačovs ir kušinājis dumpīgos latviešus, kas neliekas vairs paklausīgi Lielā Lutauša varai, bet piespiež lielvaru dejot pēc mazā Sprīdīša stabules.
Irbe vai ik dienas zvana Alīnai un stāsta par to sajūsmu, kas valda galvaspilsētā. Atkal skan pilnā balsī: “Dievs, svētī Latviju!” Tas, ko neviens vairs necerēja piedzīvot, ir noticis. Irbe raud prieka asaras. Viņi abi ar Vili gribētu, lai tas dvēseles saviļņojums, kas jūtams galvaspilsētā, sasniegtu arī meitas ģimeni dziļajos laukos. Taču arī lauki pulsē līdzi. Radio, televīzijā runā par latviešu brīvības rīta izjūtām gan pilsētās, gan laukos. Labvakar Latvija – ir pati pirmā televīzijas programma, kas uzdrīkstas runāt, rādīt, izteikt tik daudzos gados latviešu sirdī krāto sarūgtinājumu, emocijas, noklusētās patiesības. Sen nedziedātās dziesmas, sen nesvinētie svētki, sen aizmirstās dzejas vārsmastas viss ir gan pilsētās, gan laukos. Iznāk laikraksts “Atmoda”. Latvijā ir atgriezies bijušais, vecākās paaudzes atmiņās saglabātais tautas gars, plīvo paslēptie un no jauna šūdinātie sarkanbaltsarkanie karogi. Krievu laikos Latvijā iebraukušie sveštautieši ir samulsuši un jūtas kā apmaldījušies: “Kur te tik daudz latviešu saradies?” Tas nepavisam nav tas, kas bija līdz šim. Izejas ir vairākas: vai nu iet latviešiem līdzi, vai atgriezties mātes – Krievzemes klēpī, vai varbūt ielīst klusā aliņā un nogaidīt. Interfronte, kas vēršas pret dziesmotās revolūcijas garu pilsētā, laukos nav sajūtama. Tikai lielākajās pilsētās, kur, kā tagad saka – krievvalodīgo daudz, tiek ar divu karogu krāsām šķeltas tautas masas. Atskanējuši arī šāvieni: ir upuri dziesmoto revolucionāru pusē, kas nu nolikuši savas galvas atjaunojamās Latvijas klēpī uz mūžiem. Tauta ar sāpēm un goda parādīšanu apglabā savus varoņus un lūdz Dievu, lai nekas tāds neatkārtotos. Sāpju asaras raud arī lietuviešu mātes.
Vēl Augstākās padomes laikā sākas runas par kolhozu likvidēšanos, paju dalīšanu bijušajiem kolhozniekiem, privātīpašumu atjaunošanu. Ievēlē jaunu Augstāko padomi, kurā uzvar Tautas frontes frakcija. Nākošās vēlēšanas atjauno Saeimu. Daudz kas notiek pēc pirmās brīvvalsts paraugiem. Dažviet kolhozu veco kārtību turpina tā sauktās paju sabiedrības. Mainās izglītības likumi. Varbūt ir arī kļūdas, tomēr tauta visu uztver ar pozitīvām emocijām. “Kaut ar pastalām kājās, bet brīvībā,” tā skandina visās Latvijas malās. Latvija viļņojas patriotisko dziesmu meldijās, nav vienaldzīgo vai politiski aizmigušo. Par trešo Atmodu un dziesmoto revolūciju Latvijā runā pasaule. Baltijas ceļš ir nedzirdēta parādība, ko pētīs daudzu valstu vēsturnieki. Tiekas dažādu valstu diplomāti, notiek pasaules valstu un Latvijas sarunas un sadarbība. Dzelzs priekškars uz Baltijas valstu robežām ir nokritis, un Krievija visdrīzāk jūtas kā kaķis, kam izsprukusi nomedītā, nenomušītā pele.
