Nesen man bija saruna ar kādu alūksnieti, kura ikdienā šeit vairs nedzīvo. Būdama mūsu novadniece, viņa joprojām sevi dēvē par alūksnieti un, kad vien ir iespēja, brauc uz dzimto pilsētu. Viņa atzina, ka Alūksnē vērojamas patīkamas pārmaiņas, kā pirmo piemēru minot Alūksnes Pilssalu, kur agrāk viņa nekad ikdienā pavasarī neesot redzējusi tik daudz cilvēku. Saka, ka no malas jau vienmēr labāk redzams – citreiz objektīvāk, citreiz subjektīvāk, bet šoreiz nevar nepiekrist, ka Alūksnes pilsētas sirds – mūsu Pilssala Alūksnes ezerā – patiesi ir piedzīvojusi patīkamas pārmaiņas. Tiesa, arī darāmā vēl ir daudz.
Par to, kas Pilssalā jauns notiks šovasar, var izlasīt šodienas “Alūksnes Ziņās”: taps pludmales un piknika zona. Pārdomas raisa Alūksnes novada domes tautsaimniecības komitejas aprīļa sēdes diskusija par transporta kustību Pilssalā. Deputāti šobrīd lauza galvas, kā to ierobežot, kontrolēt. Jāpiekrīt domes priekšsēdētāja vietniekam Dzintaram Adleram, ka šobrīd Pilssalā transporta ziņā ir haoss.
Arī mūsu ģimenes pastaigu maršruts bieži aizved uz Pilssalu. Šī teritorija uzrunā daudzējādā ziņā: ar skaisto dabu, ezera tuvumu un arvien labāku infrastruktūru, tostarp jauko un jauno bērnu rotaļlaukumu. Šobrīd Pilssalā it kā visi cits citu respektē – kājāmgājēji, velosipēdisti, māmiņas ar bērnu ratiņiem, autovadītāji, tomēr tā visa kļūst arvien vairāk. Nav patīkami, kad, vizinot ratos mazo, garām nobrauc skuteri, kuri dūc tik skaļi un ļoti uzmācīgi griezīgi, ka nereti mazie ratos pamostas. Piebilstams, ka ar skuteriem Pilssalā vispār nedrīkst iebraukt! Kad ir beidzies pasākums Pilssalā un kājāmgājēju masa dodas ārā no estrādes, kaitina, ka palaikam kāds, kurš nopircis iebraukšanas atļauju, nekaunīgi grib izbraukt tieši tad, kad prom dodas lielākā daļa kājāmgājēju – tad respekts izpaliek un pūlim jāpašķiras dzelzs spēkrata priekšā!
Alūksnes Pilssala patiesi ir mūsu pilsētas odziņa, kas jāsargā un jālolo, tādēļ es atbalstītu to, ka Pilssala paliek tikai kājāmgājējiem! Pilssala ir neliela teritorija – to mierīgi un nesteidzoties var apskatīt un izbaudīt, staigājot kājām – gan paši alūksnieši, gan pilsētas viesi. Autotransports tur varētu iebraukt, tikai veicot teritorijas sakopšanas darbus, nogādājot pasākumiem vajadzīgo atribūtiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ. Visiem pārējiem – ar kājiņām, jo kustību mums šodien ir daudz par maz! Šobrīd plašs automašīnu stāvlaukums ir gan pie Alūksnes mākslas skolas, Kultūras centra, gan pie Skolas ielas – auto atstāt tur un ar sirdi, dvēseli baudīt skaisto Alūksnes dabu! Jau pats Kultūras centrs, mākslas skola ir apskates vērti objekti. Neslinkosim, jo Alūksnes daba ir tā vērta, lai to aplūkotu mierīgā pastaigā, ejot kājām. ◆
