Kad pie veclaicenieša Vitauta Kerika ciemos atnāk pazīstami cilvēki, tad, ieraugot viņa plašo grāmatu kolekciju, jautā: “Vai tās visas esi izlasījis?” Daudzveidīgo kolekciju grāmatu mīļotājs sācis veidot, kad mācījies 8.klasē.
Kad pie veclaicenieša Vitauta Kerika ciemos atnāk pazīstami cilvēki, tad, ieraugot viņa plašo grāmatu kolekciju, jautā: “Vai tās visas esi izlasījis?” Daudzveidīgo kolekciju grāmatu mīļotājs sācis veidot, kad mācījies 8.klasē.
“Skolas laikā daudz lasīju grāmatas. To esmu mantojis no savas mammas, arī vecmamma lasīja mums priekšā, jo vecākiem bija jāstrādā,” stāsta Vitauts Keriks.
Pamazām Vitauts arvien vairāk un biežāk ielūkojies daudzveidīgajā grāmatu pasaulē. Lasījis arī bibliotēkas grāmatas. “Jau mācoties tehnikumā un strādājot kolhozā, bieži vien naktīs ilgi lasīju grāmatas. Atceros, mamma bija dusmīga, ka neizgulējies gāju uz darbu,” stāsta V.Keriks.
Skolas laikā paticis lasīt grāmatas par piedzīvojumiem un vēsturi, jo šo priekšmetu interesanti mācījis Ēvalds Vanags. “Kolhozu gados braucu uz Rīgu pirkt grāmatas, vēlāk tās iegādājos antikvariātā, arī Alūksnē varēja nopirkt nocenotas grāmatas. Galvaspilsētā bija speciāls grāmatu veikals “Atradums”,” atminas vīrietis. Ticis arī pie grāmatām, ko tolaik varēja iegādāties tikai ar pazīšanos. Nesen viesojies pie grāmatu kolekcionāra Andreja Silmaļa Smiltenē, no kā ieguvis dažas vērtīgas grāmatas. “Grāmatu kolekcionēšana man ir sirdslieta. Tās ir neizzūdoša vērtība. Mīļas man ir visas grāmatas. Tās ir jāmīl,” lepojas V.Keriks.
Vitauts bilst, ka neesot skaitījis, cik grāmatu ir viņa kolekcijā. Tās ir latviešu un krievu valodā. Grāmatas par mākslu ir vācu valodā. “Domāju, ka vairāki tūkstoši. Esmu sācis veidot kartotēku. Vajadzētu papildu plauktus, lai visas varētu salikt,” spriež viņš. V.Keriks atklāj, ka labprātāk lasa grāmatas krievu nekā latviešu valodā. Viņš vērtē, ka daudzām grāmatām latviešu valodā ir slikts tulkojums.
“Grāmatas krievu valodā ir arī lētākas. Par to pašu naudu, ko nākas tērēt latviešu grāmatai, varu nopirkt divas vai trīs grāmatas krievu valodā,” atzīst veclaicenietis. Atšķiras vizuālais grāmatu noformējums, arī papīrs ir kvalitatīvāks grāmatām, kas izdotas krievu valodā. Vecākie viņa kolekcijā ir Ulmaņa laika izdevumi, taču to nav daudz. “Zinu, ka, piemēram, studenti prasa Engelsa sējumus, taču reti kur tos var atrast latviešu valodā, tie ir svešvalodā,” saka V.Keriks. Viņš vēlas savā kolekcijā iegūt visus Žila Verna, Voltera Skota sējumus.
V.Keriks neslēpj, ka reizēm, lasot grāmatas, tās spēj aizkustināt līdz asarām. Citreiz grāmatu varoņi nāk ciemos sapnī. Kad laba grāmata ir izlasīta, tad šķiet, ka kaut kā trūkst. “Citi varbūt neticēs, bet, lasot grāmatu par Šopēnu, man ausīs skanēja viņa mūzika. Ir grāmatas, ko sāc lasīt, bet tās nespēj ne ar ko aizraut. No valodas atkarīgs, cik to ātri var izlasīt. Brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikus” vēl šodien neesmu izlasījis, lai gan skolā tā bija obligātās literatūras sarakstā,” apgalvo veclaicenietis.
Viņam tuva ir ezotēriska literatūra, interesē arī vieglāka satura literatūra, Deivida Morela, kas sarakstījis scenāriju filmai “Rembo”, darbi. Savulaik tāpat kā citiem lielu sajūsmu izraisīja Konana Doila darbi, kurus bija grūti dabūt. No latviešu autoriem iemīļojis Vili Lāci, Rūdolfu Blaumani, Andri Kolbergu, Gunāru Cīruli.
Vitauts mēdz vairākkārt lasīt grāmatas. Henriha Senkēviča “Krustnešus” pārlasījis pat piecas reizes. “Grāmatas palīdz dzīvot. Cilvēks tajās atrod ko tādu, kas sniedz brīnišķīgas emocijas,” secina viņš. Vitautu kaitina, ja pēc grāmatās aprakstītā tapušas filmas, kuru scenārijs atšķiras no grāmatās lasītā. “To pašu Viktora Igo darbu “Nožēlojamie” esmu redzējis vairākos variantos, arī slaveno “Grāfu Monte Kristo”. Filmās viss ir citādāk. Klasiku tā nevar pārveidot. Filmā nevar parādīt to, kas ir aprakstīts grāmatā,” viņš spriež.
V.Keriks skumīgi atklāj, ka nākotnē nebūs kam nodot savu iesākto darbu. “Tas ir vissāpīgākais. Negribētu, ka manu kolekciju kādreiz izposta, un redzēt, ka grāmatu neciena,” prāto kolekcionārs. Viņš joko: ja vecumdienās nespēšot kustēties, tad lasīšot tikai grāmatas.
