Kopš ieviesta maksa par nepamatotu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu, Alūksnes rajonā izsaukumu skaits samazinājies apmēram par vienu trešdaļu. Līdzīgi ir arī citos Vidzemes rajonos un Latvijā.
Kopš ieviesta maksa par nepamatotu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu, Alūksnes rajonā izsaukumu skaits samazinājies apmēram par vienu trešdaļu. Līdzīgi ir arī citos Vidzemes rajonos un Latvijā.
“Galvaspilsētā un masu saziņas līdzekļos saceltā ažiotāža par nepamatotiem “ātro” izsaukumiem ir jūtama arī mūsu rajonā. Daudzi cilvēki nespēj izvērtēt, vai viņiem ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, tāpēc baidās to saukt. Viņi domā, ka par to būs jāmaksā, lai gan tā nebūt nav vienmēr. Ja ir sāpes sirdī, tad nekavējoties būtu jāmeklē mediķu palīdzība. Tomēr bieži vien slimnieki ciešas, kamēr var tikt pie ģimenes ārsta. Tad situācija var būt daudz smagāka, tādi gadījumi ir bijuši,” stāsta Alūksnes slimnīcas galvenā ārste Maruta Kauliņa.
Nezina, vai izsaukums ir pamatots
Viņa uzsver, ka nav mainījušies nosacījumi, kādos izsaucama neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Vairumā gadījumu tā pacientus nogādā slimnīcā, jo slimība ir ielaista. Tas nozīmē, ka “ātros” vajadzēja aicināt agrāk. Izsaukumu skaits palielinās sestdienās un svētdienās, kad ģimenes ārsti nestrādā. Tiesa, joprojām ir arī cilvēki, kas šo iespēju izmanto ļaunprātīgi. Ja trīs dienas ir temperatūra vai sāpes, tad noteikti bija iespēja apmeklēt ārstu.
“Slimnīcas uzņemšanas nodaļā ir dežūrārsts, pie kura var vērsties, kad nav ģimenes ārsta pieņemšanas laiks. Brīvdienās un svētku dienās pie mums nāk daudz pacientu,” norāda M.Kauliņa. Gadās, ka nepareizi informē, lai tikai brigāde brauktu uz izsaukumu. Diemžēl nevar zināt, vai cilvēkam, kas trīs reizes ir melojis, ceturtajā reizē nebūs jāsteidzas glābt dzīvību. “Daudz izsaukumu ir pie dzērājiem. Tas ir kontingents, par kuru nevar zināt, ar ko beigsies nedēļu vai ilgāks “plosts”. Alkohola lietošana veicina sekundārās epilepsijas lēkmes, tāpēc to kļūst arvien vairāk,” secina vecākā feldšere Brigita Šeldere.
Burtnīcā ieraksta parādniekus
Feldšere Indra Bērziņa redz, ka laukos daudzi dzīvo ļoti trūcīgi. Viņiem nav naudas, ko maksāt par nepamatotu izsaukumu, tāpēc dienestā iekārtota parādnieku burtnīca. Tajā ieraksta tos, kas sola norēķināties vēlāk. Diemžēl uz vienas rokas pirkstiem var saskatīt, kas solījumu ir pildījuši un samaksājuši, ja feldšeriem nācies nevis glābt dzīvību, bet pildīt ģimenes ārsta pienākumus. “Mums ir zināmi cilvēki, kas regulāri sauc neatliekamo palīdzību, bet pie ārsta neiet. Citi lieto ģimenes ārsta parakstītas zāles, bet slimības saasināšanās gadījumā, protams, lielāks efekts ir injekcijai,” spriež feldšere Inga Grigāne. Turklāt būtiska ir psiholoģiskā iedarbība, jo bieži slimniekam vieglāk paliek uzreiz, kad muskulī iedurta injekcijas adata.
Veidos dienesta reģiona centru
Nākamajā gadā Alūksnes slimnīca saņems jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu “Mercedes”, kas ir piemērota lauku ceļiem. Mašīnās būs jaunas rācijas un arī lielā rācija slimnīcā. Paredzams, ka 2008., 2009.gadā neatliekamās palīdzības dienestu pārņems Katastrofu medicīnas centrs. Veidos reģionālo punktu Valmierā, kur būs dispečerdienests. Palīdzības izsaucējam vajadzēs atbildēt uz 50 jautājumiem, lai dienesta ārsts varētu atbilstoši izvērtēt. Līdzšinējā pieredze liecina, ka daudzi neprecīzi informē par slimā vai cietušā atrašanās vietu un veselības stāvokli. Brigādes paliks arī Alūksnes rajonā, bet uz izsaukumu dosies tā, kas atrodas tuvāk, piemēram, uz Virešiem varētu izbraukt no Smiltenes. Tad brigāde būs arī Liepnā, jo līdz turienei no Alūksnes vai Balviem nevar aizbraukt 25 minūtēs, kā tas ir paredzēts.
“Būs vajadzīgi lieli finanšu ieguldījumi, lai veidotu šādu dienestu. Tāpat vajadzēs jaunus speciālistus, jo dispečerdienestā būs jāstrādā ārstam, nevis feldšerim. Ar laiku droši vien veidosies paramediķu brigādes, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tās pie slimniekiem lido helikopterā,” prognozē M.Kauliņa. Viņa uzsver, ka ir dārgi braukt pie slimniekiem mašīnā, kurā ir aprīkojums 6000 latu vērtībā.
***
– Martā bija 365 neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi, aprīlī – 220. Arī pārējos mēnešos izsaukumu skaits saglabājies vairāk nekā 200.
