Pagājusi tikai nedēļa, kopš Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā darbu sākusi jauna direktore Anna Pušpure.
Pagājusi tikai nedēļa, kopš Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā darbu sākusi jauna direktore Anna Pušpure. Viņa paguvusi iepazīties ar kolēģiem un saimnieciskajiem jautājumiem, ko vajadzēs risināt direktorei, turklāt vēlas īstenot jaunas ieceres.
“Kad vasarā bija izsludināts konkurss uz muzeja direktora štata vietu, es tam nepievērsu uzmanību. Man bija iestrādes skolā un metodiskajā darbā, turklāt vienmēr gribu iesākto pabeigt. Esmu izteikts pienākuma cilvēks. Tomēr pēc aicinājuma uz sarunām ar iepriekšējo un pašreizējo domes priekšsēdētāju, ar pašvaldības darbiniekiem secināju, ka mūsu ieceres lielā mērā sakrīt. Jaunajā pilī ir divi muzeji, bet ļoti jauki būtu, ja šī patiesi skaistā celtne kļūtu arī pilsētas prezentācijas vieta. Tiesa, ir daudzas lietas, ar kurām direktores amatā saskaros pirmo reizi. Tas man dod spēku mācīties un sevi attīstīt,” stāsta A.Pušpure.
Jaunā pils – arī jaunlaulātajiem
Viņai nav baiļu no atbildības, bet svarīgi ir sevi pārbaudīt un apliecināt. Galvenā ir vēlme attīstīt muzeju. Direktorei saistošas šķiet izglītojošas programmas, ko var piedāvāt sabiedrībai. A.Pušpure nolēmusi muzejam tuvināt sabiedrību vairākos paaudžu lokos: pirmsskolas iestāžu, skolu audzēkņus un pieaugušos. Pirmsskolas iestāžu grupām varētu rīkot nelielus pasākumus. Ir domāts izmantot pils torņa kāpņu telpu. Tur varētu iekārtot bērnu darbu izstādi, kurā viņi zīmējumos attēlo Alūksnes nākotni. Turklāt, apskatot torni, radīsies ieskats vēsturē.
Skolēnu sadarbība ar muzeju zinātniski pētniecisko darbu izstrādē turpinās jau vismaz septiņus gadus. Tagad Latvijas vēstures mācīšanai tiek pievērsta īpaša uzmanība, tāpēc skolēniem iespējams izzināt novada vēsturi, izmantojot muzeja bagātos kultūrvēsturiskos materiālus. “Radusies iecere izstrādāt skolu un muzeja sadarbības līgumu, kurā muzeja darbinieki uzņemas vadīt vēstures, kā arī ģeogrāfijas, literatūras stundas novadpētniecības muzejā, bet bioloģijas stundas var notikt dabas muzejā,” atklāj A.Pušpure.
Šajā mācību gadā viņa turpinās vadīt vēstures un sociālo zinību skolotāju metodisko apvienību. Arī mācību priekšmetu skolotāju izglītošanā izmanto novada vēstures materiālus. Iestrādes jau ir novembra kursos, arī šogad divas metodiskās apvienības nodarbības ir paredzētas muzejā. Tajās skolotāji uzzinās, kas atrodams fonda materiālos un kā tos izmantot mācību stundās. A.Pušpure pieļauj, ka Jaunā pils varētu kļūt interesanta jaunlaulātajiem. “Rīgā, Bastejkalnā, ir tiltiņš, kur pie margām līgava un līgavainis slēdz atslēgas. Varbūt iespējams izmantot arī pils kāpņu margas, pils un tās tornis varētu būt vieta, kur iegriezties kāzu dienā, lai pēc tam dotos iemest ziedu pušķi ezerā no tilta,” uzskata direktore.
Ir gide ar pirmo sertifikātu
Viņa iecerējusi atsākt apmācīt jaunos gidus, lai tie varētu stāstīt pilsētas viesiem un ekskursantu grupām par Alūksnes vēsturi un ievērojamākajām vietām. Tas nav nekas jauns, jo gidu grupa jau bija izveidota. “Man pašai ir muzeja gida sertifikāts ar pirmo numuru. Šķiet, ka tagad tādu iespēju varētu piedāvāt jaunajiem debatētājiem. Viņi savu intelektu varētu likt lietā vasaras brīvdienās, veicot gidu pienākumus,” domā A.Pušpure.
Viņa labprāt uzņemtos vadīt nodarbības gidiem. Nākamajā mācību gadā muzejs noteikti piedāvās arī citas programmas Bērnu un jauniešu izglītības centram. A.Pušpure uzskata, ka jaunieši varētu apgūt zināšanas un iemaņas, lai palīdzētu sagatavot un noformēt muzeja izstādes. Jaunajiem novadpētniekiem būtu interesanti darboties kopā ar vēsturnieci Ilutu Palmu.
Viņa sākusi veidot hroniku par izciliem un interesantiem novadniekiem. Jubilejas reizēs muzejs rosinās veidot viņu darbu izstādi. Mākslinieks vai dzejnieks atnesīs ne tikai savus darbus, bet varēs arī parādīt relikvijas, mīļas lietiņas un vaļaspriekus.
“Pasākumā jubilārs, protams, uzaicinās savu ģimeni, radus, draugus un paziņas, kā arī interesentus. Tā ir viņa iespēja apliecināt sevi ārpus mājas un darba. Katram tas ir patīkami,” ir pārliecināta A.Pušpure.
Viņa nolēmusi atjaunot aizmirstu praksi, proti, senāk cilvēki pēc darba pulcējās izglītojošu programmu nodarbībās, ko organizēja valsts institūcijas vai sabiedriskas organizācijas. Tagad muzejs varētu rīkot lekcijas, aicināt studēt folkloru vai strādāt radošajās darbnīcās. Nodarbības būtu reizi nedēļā vai arī divās nedēļās.
Vajadzīga nauda un ieinteresētība
“Muzejs ir iestāde, kas strādā ar minimālu peļņu. Tas nozīmē, ka grāmatas iespiešanai tam nav finansējuma. Tomēr informāciju varētu apkopot, ierakstīt diskā un pārdot interesentiem, piemēram, par politiski represētajiem ir savāktas atmiņas un materiāli, kas noder ne tikai piemiņas pasākumu rīkošanai. Turklāt diskā tos ir ērti glabāt, kā arī pārskatīt,” spriež A.Pušpure. Martā būs skolēnu zinātniskie lasījumi. Tiem pieteikti divi darbi par novadniekiem – Lāčplēša ordeņa kavalieri un politiski represēto. Arī tos varētu glabāt diskā muzejā, tāpat diskā varētu apkopot šāgada novada jubilāru intervijas.
“Mums ir jauni un labi speciālisti, bet ir jārada iespēja būt ieinteresētiem darbā. Kad pagājušajā gadā iepazinos ar muzeja darbinieku atalgojumu, jāatzīst, ka to uztvēru ļoti sāpīgi. Ja speciālists ar augstāko izglītību saņem nedaudz vairāk par minimālo algu, tad gandarījumu var negūt. Ar patriotismu vien vairs nevar dzīvot, jo pirmie neatkarības gadi ir pagājuši. Latvija ir valsts, ar kuru rēķinās pasaulē,” secina muzeja direktore.
Valsts muzeju darbiniekiem šogad alga palielināta par 47 latiem, bet pašvaldības rīkojas pēc saviem ieskatiem un iespējām. A.Pušpure atzīst, ka daļēji ir izdevies atrisināt darba samaksas jautājumu. Lielāka alga muzeju darbiniekiem bija paredzēta pagājušā gada budžeta pieteikumā. Tomēr jārēķinās, ka minimālā alga jūlijā paredzēta 100 lati, tāpēc 40 latu starpība varētu neapmierināt.
Jubilejas tuvinās, atklājot hobijus
“Pašlaik iepazīstos ar darbinieku profesionālo izglītību un zināšanu papildināšanu. Domāju, ka te viss ir kārtībā. Šogad un turpmāk vajadzēs mācīties kursos, kas papildina vispārizglītojošās zināšanas, kā arī psiholoģijā un ētikā, saskarsmes kultūrā un komunikācijā,” norāda A.Pušpure.
Katras struktūras vadītājs profesionāli dara savu darbu, bet pietrūkstot sadarbības kopēju pasākumu rīkošanā. Jebkurā kolektīvā ir jārūpējas par savstarpējo attiecību kultūru. Sevišķi aktuāli tas ir kolektīvā, kur ir jaunākā un vecākā paaudze, tāpēc ir jāmācās pārvarēt barjeras, kas tās šķir. “Visiem ir vienlīdz jādomā par kopējiem darbiem. Nevajadzētu uzskatīt, ka jaunākajiem ir pienākums darīt vairāk. Diemžēl tas ir raksturīgi mūsu sabiedrībā,” akcentē A.Pušpure.
Izdevniecība muzejam piedāvājusi psiholoģijas grāmatu par kolektīva saliedēšanu. Direktore uzskata, ka būtu nepieciešami šādi kursi, nevis grāmata. Viņa rosina dzimšanas dienu svinībās kolektīvā katram darbiniekam atklāt savus hobijus. Natālija Pomerance skaisti dzied. Savukārt Anita Rozniece ir lieliska rokdarbniece un noformētāja. Ilutas Palmas aizraušanās pagaidām nav zināma. Annai Pušpurei ļoti patīk ceļot, tāpēc varētu pastāstīt par tiem. “Kopēju pasākumu rīkošanai ir vajadzīga tuvība, savstarpēja sapratne. Mums ir jāapzinās, ka Alūksne ir maza pilsēta, tāpēc katra cilvēka potenciāls ir jāsaglabā. Ikviens darba darītājs ir vietā,” pārliecināta direktore. Viņa cer saņemt kolēģu atbalstu.
