Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā sestdien atklāja dzejnieces Vēsmas Kokles – Līviņas jubilejas izstādi “Es visus labos brīžus salikšu reiz kopā”.
Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā sestdien atklāja dzejnieces Vēsmas Kokles – Līviņas jubilejas izstādi “Es visus labos brīžus salikšu reiz kopā”. Līdz ar šīs izstādes atklāšanu muzejā ir sākta jauna tradīcija, kā izstādēm atraktīvi piesaistīt apmeklētājus.
Pati V.Kokle – Līviņa atzīst, ka īsi pirms savas 75.dzimšanas dienas, kas būs 8.martā, jūtas kā ābele, kurai ziedi nobiruši pie kājām. “Bet šie ziedi tukši nepaliks – vēl jau kaut kas būs, ir kāds pumpuriņš, kas raisīsies līdz ar pavasara jauno elpu. Turklāt man raksturīgs ir spīts – it īpaši, ja kāds apšauba, ka es kaut ko varētu izdarīt, spīts man palīdz sasniegt iecerēto,” saka V.Kokle – Līviņa.
Izstādes atklāšanā muzeja vecākā speciāliste – izstāžu organizatore Natālija Pomerance uzsvēra, ka muzejniekiem ir patiess prieks savu pūra lādi papildināt ar vēl viena ievērojama novadnieka kultūrvērtībām, ko saglabāt nākamajām paaudzēm. “50 gadi ar deju, dziesmu, mūziku un dzeju – tā dažos vārdos varētu raksturot enerģiskās un neatlaidīgās deju skolotājas Vēsmas Kokles – Līviņas darba mūžu,” saka N.Pomerance.
Kamēr muzejā būs apskatāma V.Kokles – Līviņas izstāde, jauniešiem piedāvās īpašu programmu. Katru nedēļu ceturtdienās no pulksten 10.00 līdz 12.00 muzejā būs sastopama arī pati autore V.Kokle – Līviņa.
“Tiekoties ar viņu, jaunieši varēs uzzināt ne tikai V.KoklesLīviņas dzīves gājumu, bet arī paši rakstīt dzeju. Sadarbībā ar Alūksnes dzimtsarakstu nodaļu muzejs organizēs dzejas lasījumus, kas notiks dzimtsarakstu nodaļas kamīnzālē.
“Sadarbībā ar latviešu valodas skolotājām rosināsim aizdomāties par to, kā dzeja top un kā to runā.
Izstādes noslēgumā ir iecere izrādīt nelielu teātra uzvedumu, ja tas izdosies, kā arī rīkot karaoke jauniešiem ekspozīcijas telpā. No izstādes telpas viņi nevarēs iziet, kamēr nebūs iemācījušies vienu V.Kokles – Līviņas dziesmu. Savukārt sadarbībā ar Andri Voicišu ir iecere ierakstīt arī kompaktdisku ar V.Kokles-Līviņas dziesmām, jo Alūksnes rajonā daudzi tās izpilda. Pēc tam interesenti varētu to muzejā iegādāties,” klāsta N.Pomerance.
Izstādes atklāšanā V.Kokle – Līviņa pateicās tiem, kas viņu savulaik atbalstījuši – Vijai Bērziņai, Annai Celmiņai, Gunāram Ozoliņam, Ērikam Lipem, Ilgai Stradiņai, Jānim Ģirnim un citiem. Arī pati uzklausīja daudz labu vārdu no apsveicējiem. Muzikālu sveicienu bija sarūpējuši Alūksnes sākumskolas audzēkņi (skolotāja Antra Līdaciņa), Skaidrīte Melne un Andris Voicišs. Kādreizējā Alūksnes dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ilga Stradiņa klātesošajiem uzsvēra, ka V.Kokle – Līviņa ar savu vīru Jāni daudzas reizes kāzās ir bijuši vedēji, aktīvi iesaistījusies Ģimeņu vakaros un Saderināto pēcpusdienās. V.Kokles – Līviņas personālizstāde Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā būs apskatāma līdz maijam.
V.Kokle – Līviņa dzimusi 1931.gada 8.martā Bejas pagasta Vētraines ciema “Dambīšu” mājās. Vecāki bijuši zemnieki. Tēvs Eduards bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 1949.gadā viņu arestēja un izsūtīja.
Jau bērnībā Vēsma ir radināta pie lauku darbiem, izglītību ieguvusi Bejas, Alūksnes un Rīgas skolās. Bērnībā patika rokdarbi, bet tēvs mudināja pievērsties mūzikai, tādēļ mūzikas skolā apguvusi klavierspēli un dziedāšanu.
V.Kokle – Līviņa mācījusi dziedāšanu Vētraines ciema jauktajam korim, spēlējusi pavadījumus tautas dejām. Kad pārcēlusies dzīvot uz Rīgu, mācījusies un strādājusi Radiokomitejā, kur guvusi dzīves skolu un radusies vēlme sevi pilnveidot, sasniegt iecerēto. 1957.gadā nodibinājusi ģimeni un atgriezusies Alūksnē, kur strādāja Skolotāju namā, tad Pionieru namā un Alūksnes kultūras namā. Paralēli strādājusi padomju saimniecībā “Alūksne” kultūras namā, bērnudārzā “Pūcīte” par muzikālo audzinātāju un profesionāli tehniskajā skolā Alsviķos kā kluba vadītāja un deju skolotāja. Ir mācījusi ansambļus “Kokle” un “Koklīte” dziedāt un spēlēt, kā arī dejas – tautiskās, sarīkojumu un disko. Izveidojusi arī bundzinieku ansambli. Viena no pēdējām darba vietām bija Jaunannas klubā.
Ar saviem kolektīviem piedalījusies daudzos koncertos un deju konkursos ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. 1989.gadā ar sarīkojumu deju kolektīva “Virpulītis” trīs grupām Rīgā, Dziesmu un deju svētkos, ieguva Latvijā 2.vietu. Tolaik pie V.KoklesLīviņas mācījušies 300 dejotāji.
Kopš 1992.gada un līdz šim V.Kokle – Līviņa raksta dzeju, stāstus, lugas un komponē dziesmas. Ir izdotas 22 V.Kokles – Līviņas dzejas grāmatas un 20 melodijas bez vārdiem. Dzeju lasīt mācījusies pie kādreizējā Alūksnes Tautas teātra “Slieksnis” režisora Ulda Sedlenieka. Ir piedalījusies dzejas konkursā.
