Gulbenē veselības ministrs Gundars Bērziņš tikās ar Alūksnes, Balvu un Gulbenes mediķiem un pašvaldību vadītājiem.
Gulbenē veselības ministrs Gundars Bērziņš tikās ar Alūksnes, Balvu un Gulbenes mediķiem un pašvaldību vadītājiem. Ministrs iekarsa strīdā ar Alūksnes slimnīcas galveno ārsti Marutu Kauliņu, noliedzot vajadzību šajā ārstniecības iestādē palielināt gultas vietu skaitu.
M.Kauliņa klāstīja, ka ar 100 gultas vietām Alūksnes slimnīcā ir par maz. Par to liecinot tas, ka pērn par
18 000 latu slimnīca pārpildījusi finansējuma kvotu.
Viņa uzsvēra, ka Alūksnē ir lokāla neatliekamās palīdzības slimnīca, kuras potenciālie pacienti ir 26 000 rajona iedzīvotāju, kā arī Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīri, divu rajonā esošo bērnunamu audzēkņi, Strautiņu sociālās korekcijas iestādes zēni. “Jāņem vērā, ka trešdaļa pacientu ir mazturīgi iedzīvotāji, kas izvēlas ārstēties Alūksnes slimnīcā, nevis tālāk,” teica M.Kauliņa.
Viņa klāstīja, ka šogad ir paredzēta slimnīcas sertifikācija, slimnīca pretendēs uz gultas vietu skaitu palielināšanu bērnu nodaļā. G.Bērziņš iebilda, ka, plānojot slimnīcu attīstību, ir jānošķir ārstējošā un sociālā funkcija. Slimnīcu finansējuma kvotas esot noteiktas tāpēc, ka medicīnai paredzētais naudas daudzums ir ierobežots. Ministrs pauda, ka lielāks akcents jāliek uz pacientu ambulatoro ārstēšanu.
“Neatliekamās palīdzības slimnīcās kopējais gultas vietu skaits Latvijā ir par lielu. Noslodzes ir nepietiekamas, ārstēšanās ilgumi ir neadekvāti,” teica G.Bērziņš. Viņš klāstīja, ka diemžēl rajonos slimnīcās gulošo liela daļa ir tā saucamie sociālie pacienti, kurus “uz ielas nevar likt”. Taču vienlaikus, kā uzsvēra ministrs, ir jāsaprot, ka “ārstēšanās naudu nevar bezgalīgi izmantot sociālajām funkcijām”. “Rajonos nezinu nevienu slimnīcu, kurai būtu būtisks pamats runāt par gultas vietu skaitu palielināšanu,” teica G.Bērziņš.Viņš sacīja, ka ministrija “caur Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras kontrolsistēmām palielinās spiedienu par pamatotību, pacientiem atrodoties slimnīcā”. Ministrs ironizēja, kā piemēru minot situāciju, kad reanimācijas nodaļā sestdienā pacients pie gultas atstājis čības, jo brīvdienas ir palaists pavadīt mājās.
Alūksnes slimnīcas galvenā ārste iebilda, ka rajonā uz ambulatorajiem mediķu pakalpojumiem, kas ir saistīti ar neroizmeklējumiem, veidojas pacientu pierakstu rinda līdz martam. Ministrs vēlas tuvāk iepazīties ar šo situāciju, jo tādas rindas – “tā ir katastrofa”, pieļaujama esot augstākais divu nedēļu rinda. Valstī jau pērn pēc ministrijas iniciatīvas esot uzsākta speciāla rindu samazināšanas programma.
G.Bērziņš Gulbenē bija klāt brīdī, kad jaunas ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas nodeva vairāku rajonu, tostarp Alūksnes, slimnīcām. “Laukiem tas ir liels ieguvums. Cits jautājums, cik dziļi laukos ar šīm mašīnām varēs iebraukt,” Gulbenē, publiski tiekoties ar ministru, teica Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols. Lauku cilvēkiem sestdienās un svētdienās akūtas saslimšanas gadījumā vienīgā pieejamā medicīna ir ātrās palīdzības brigādes izsaukšana. “Atbraukušais feldšeris nav tiesīgs izrakstīt recepti,” teica L.Sīpols. Ministrija par to sākusi diskusiju ar Feldšeru asociāciju. Ātrās palīdzības feldšeri ar laiku, visticamāk, drīkstēs izrakstīt recepti uz parastajām veidlapām.
