Ziemas izskaņā Apē jau otro gadu notiek jautras izdarības kopā ar draugiem no Igaunijas kaimiņpagastiem – Varstiem, Monistes, Jaunrozes.
Ziemas izskaņā Apē jau otro gadu notiek jautras izdarības kopā ar draugiem no Igaunijas kaimiņpagastiem – Varstiem, Monistes, Jaunrozes. “Šoreiz tās rīkojām kā Meteņdienas svinēšanu abpus robežai,” stāsta Apes tautas nama direktore Ilva Sāre, kura kopā ar atbalstītājiem bija šā pasākuma rīkotāja.
Sestdiena sākās ar raibu gājienu no Apes sporta zāles līdz slēpotāju iecienītajam kalniņam pie D.Ozoliņa Apes vidusskolas. Ar izdomas bagātām ķekatu maskām izcēlās Apes jauktais koris. Gājienā piedalījās pašgatavotie braucamlīdzekļi – “bobi”, gan jauni, gan uzlaboti pagājušā gadā redzētie. Svētku noskaņu radīja gan mašīna, kas, simbolizējot pārrobežu sadarbību, bija izrotāta ar abu valstu un Eiropas Savienības karogiem, gan pašvaldību vadītāju klātbūtne. Igauņi demonstrēja jaudīgu tehniku no Mežabrāļa lauku saimniecības. Traktoriem bija piekabinātas ragavas, pilnas ar maskotiem svētku dalībniekiem, kas atgādināja gan sniegavīrus, citi – pat īstus mežabrāļus ar plintēm…
Meteni sauc pa telefonu
Pie ugunskura tika rādītas latviešu Meteņdienas tradīcijas ar nedaudz mūsdienīgu pieskaņu, piemēram, Saimniece (Alda Liepiņa) sasauca Meteni (Edīti Dauškani) ar mobilā telefona palīdzību! Toties īsti senlaicīgs un svētīgs bija “Meteņa pēriens” un “Meteņa mīziens”, no kura neglābās neviens tuvāk stāvošais dalībnieks.
Skanēja dziesmas, ticējumi. Tos labāk saprast viesiem palīdzēja igauņu valodas tulks no Veclaicenes Jānis Prangels. Sanākušie par ļoti garšīgiem atzina zirņus, pīrādziņus un tēju, ar ko tika cienāti visi Meteņa viesi.
Rāda savas tradīcijas
Sportiskās aktivitātes Apes pusē notika sporta skolotāju Aijas Latikas un Gundas Purakalnes vadībā. Protams, vispirms bija draudzīgi aplausi, sveicot mūsu kaimiņus igauņus ar viņu izcīnītajām trīs zelta medaļām olimpiādē. Tad komandas (apenieši, igauņi un stāmerenieši) veica stafeti, kurā vajadzēja gan slēpošanas prasmi (divatā ar vienām slēpēm), gan veiklības un saliedētības iemaņas. Sacensības finālā komandas uz lielām plēvēm kopīgi brauca lejā no skolas kalna.
“Uz Meteni tālu braucu, Lai liniņi gari auga…”
Tālāk sekoja pārbrauciens uz četrus kilometrus attālo Mežabrāļa sētu (Metsavenna Talu) Igaunijas pusē, Jaunrozē. Pāri robežai devās 32 mašīnas. Tās vilka dažnedažādos “bobus”, tostarp Apes kora “Balto flīģeli”. Igauņi savā pusē rādīja viesiem savas Meteņdienas tradīcijas un dziesmas, ko izpildīja Monistes jauktais koris.
Daudzveidīgi braucamrīki
Aizraujošas bija “bobu” sacensības nobraucienā no lielā Bunkurkalna. Te nepārspējams palika jauniešu kluba “Sliedes” oriģinālais braucamrīks, visātrāk nokļūstot lejā. Otrais palika Monistes bobs “Reno” – maza zila muciņa uz sliecēm, bet trešais – Mežabrāļu saimniecības braucamais – liela vanna.
“Bobiem” tika piešķirtas arī dažādas nominācijas. Balvu “Muzikālākais bobs” piešķīra Apes korim, kas jau otro gadu pierāda savu izdomu un atraktivitāti. Izrādās, labus braucamos var izveidot no motocikla blakusvāģa kulbas! Tā Zaķu ģimenes “bobs” tika vērtēts kā ģimeniskākais, bet Vladimira Timofejeva braucamlīdzeklis ieguva “Senioru boba” nosaukumu. Titulu “Autogrāfiskākais” izpelnījās no Stāmerienas atvestais “Pogas” braucamrīks. “Sniegotākais bobs” bija Monistes Sniegavīru komandai, bet mazākais – Monistes “Kastīte”. “Radošākais bobs” bija Apes vidusskolas puišu meistarojums.
Sportiskas un jautras cīņas
Turpinājās aizraujošās sporta stafetes. Tās, tāpat kā pērn, notika Bunkurkalna nogāzē. Viegli nebija – trase veda pret kalnu! Abu posmu kopvērtējumā ar pieciem punktiem uzvarēja un balvas saņēma Apes komanda “Fūga”. Otrie, tikai par punktu atpaliekot, sekoja Varstu komanda no Igaunijas. Trešie, apsteidzot Monistes komandu, bija draudzīgais Stāmerienas deju kolektīvs “Poga”. Arī ragavu tālbraukšanā uzvarēja apenieši.
Balvu fondu uzvarētāju apbalvošanai veidoja visas iesaistītās pašvaldības, kā arī sponsori.
Krietni paēda un izvizinājās
Kā Meteņos nākas, neizpalika garšīga cienāšanās. Kalna pakājē bija igauņu piedāvātais pupiņu zupas katls. Savukārt, lai visus piedabūtu uzkāpt kalna galotnē, tur gaidīja latviešu cienasts – Meteņdienas “grūdenis”. Kas tas ir? Izrādās, putraimu, gaļas un kartupeļu sautējums. (Pēc ēdāju atsauksmēm un pavārītei Indrai veltītajām pateicībām – ļoti garšīgs!) Un kur tad vēl tēja, saldās bulciņas! Darbojās Mežabrāļu krodziņš.
Svētku dalībnieki nelaida garām iespēju kārtīgi (par godu Meteņiem, par brīvu) izvizināties no kalna ar visdažādākajām ragavām un citiem braucamrīkiem, augšup tiekot ar pacēlāja palīdzību. (Varam jau apšaubīt, bet kāds aizkusis, sparīgs bērns sacīja: “Es nobraucu tūkstoš reižu!”)
Apeniešu uzvara igauņus neskumdina
Kaut arī uzvarētāji komandu cīņā šoreiz bija latvieši, igauņi par to nelikās noskumuši. Kā vienmēr, smaidīgais un omulīgais Jaunrozes Mežabrāļu sētas saimnieks Mēlis Motus teica: “Man ir prieks dzīvot tik tuvu Apei, jo varam rīkot kopīgi jaukus pasākumus. Ir labi, ka ir vēl cilvēki, kas nav pametuši savu dzimto pierobežu!”
Meteņdiena turpinājās vakarā ar sadanci tautas namā, uz kuru aicināja Apes deju kopa “Metenis”. Apeniešu deju kolektīvu priekšnesumi mijās ar draugu – Stāmerienas dejotāju – brašo soli. “Poga” ar savu vadītāju Zaigu Mangusu bija uz Api atbraukusi pilnā sastāvā un solīja atbraukt paciemoties arī vasarā.
Uz tikšanos nākamajā sadraudzības pasākumā!
