Ziemassvētkos: sapņo dāvanā saņemt datoru. Alūksnietei Kristīnei Berkulei jau apmēram desmit gadus lemta citādāka dzīve, taču viņu nebaida, ka ikdiena ir jāpavada ratiņkrēslā un pasauli var iepazīt, neredzot tās daudzveidīgās krāsas.
Ziemassvētkos: sapņo dāvanā saņemt datoru.
Alūksnietei Kristīnei Berkulei jau apmēram desmit gadus lemta citādāka dzīve, taču viņu nebaida, ka ikdiena ir jāpavada ratiņkrēslā un pasauli var iepazīt, neredzot tās daudzveidīgās krāsas. Sešpadsmit gadus vecajai jaunietei jau sākušās Ziemassvētku brīvdienas, ko viņa pavada mājās Alūksnē. Jauno gadu Kristīne iecerējusi sagaidīt pie draudzenes Unas Strautiņos.
“Grūti pateikt, kādu dāvanu vēlētos saņemt svētkos. Man ir klusa vēlme iegūt datoru ar speciālu programmu, taču pagaidām to nevarēs piepildīt,” stāsta K.Berkule.
Kopš oktobra Kristīne atsākusi mācības Strazdumuižas internātskolas 8.klasē, pirms tam mācījusies mājās. “Man patīk mācīties. Liecība man ir laba. Vislabāk veicas vizuālā māksla, vēsture, mūzika, literatūra un matemātika,” stāsta K.Berkule. Kristīnei tagad aktuālākā problēma – sameklēt sev pavadoni, jo iepriekšējā darbu vairs neturpinās. “Parasti mamma man meklēja pavadoni, kas ar mani kopā ir arī skolā. Nebūs viegli atrast šādu cilvēku,” atzīst viņa.
Rudenī Kristīne kopā ar mammu un piecus gadus veco māsu Lāsmu pārcēlušās dzīvot uz personisko māju. “Šeit dzīvojot, būs vieglāk izkļūt no mājas ar ratiņkrēslu. Daudzdzīvokļu mājā dzīvojot, no 3.stāva to bija grūti izdarīt,” atklāj K.Berkule. Viņa bilst, ka šis gads neesot bijis slikts. Vienīgi žēl, ka šovasar neesot piedalījusies nometnē bērniem ar smagiem kustību traucējumiem, ko organizē Latvijas Bērnu fonds. “Man patīk dziedāt. Mēģināju iemācīties spēlēt ģitāru, bet ir grūti,” saka viņa.
