Saimniecībā: audzē lielus un sīkus dzīvniekus. Veclaicenes pagasta veselības saimniecības “Mauriņi” aplokā 25 liellopi labi jutās arī tad, kad sals bija mīnus 30 grādi.
Saimniecībā: audzē lielus un sīkus dzīvniekus.
Veclaicenes pagasta veselības saimniecības “Mauriņi” aplokā 25 liellopi labi jutās arī tad, kad sals bija mīnus 30 grādi. Tiesa, kad divām govīm dzima teliņi, saimniece Gunita Virka bija mazliet nobažījusies. Tomēr abi mazie ir veselīgi un sprigani.
“Tas ir normāli, teļiem nav nekādas vainas. Ja govs ar mēli intensīvi laiza un masē jaundzimušo, tad tas ātri nožūst. 11. un 25.janvārī, kad teļi dzima, bija sals, toties nebija mitrs un vējains. Bija savesti sausi salmi pakaišiem. Ja lopi ir paēduši, tiem sals nekaitē. Tad jau drīzāk var saslimt mitrās kūtīs vai caurvējā,” atzīst G.Virka. Sienu govis un buļļi var ēst, cik vēlas. Gaļas šķirnes lopiem pietiek ar desmit kilogramiem siena dienā, ja gaisa temperatūra nepārsniedz mīnus desmit grādus. Aukstākās dienās jādod arī milti enerģijai.
“Pašlaik lieku silēs, cik var apēst. Iespējams, ka, palielinot ganāmpulku, vajadzēs rūpīgāk sekot barības patēriņam,” spriež zemniece. Viņa govis laukā tur ne jau pirmo gadu. Sākumā tās bija “Latvijas brūnās” un ar šo šķirni krustoti lopi, tāpēc bija vairāk raižu. Gaļas šķirnes lopiem ir biezāka āda un vilna, sevišķi hereforda un šarolē šķirnes lopiem. Lielo balto šarolē bulli Gunita iegādājusies tikai pagājušajā rudenī, bet iespējams, ka no tā vajadzēs atteikties. Nav saņemti maksājumi par bioloģisko saimniecību, tāpēc trūkst naudas kredīta atmaksai bankā. Šodien par to runā Alūksnes rajona bioloģiskie lauksaimnieki, kuri nolēmuši izteikt neapmierinātību ar šādu valdības un Zemkopības ministrijas politiku.
Turpinot īstenot Nīderlandes fonda “ARK” projektu, Gunita Virka saņēmusi “Latvijas brūnās” un Hailendera krustojuma lopus. Tiem ir tik bieza vilna, ka nav nekādu problēmu pārciest aukstās ziemas dienas.
Savvaļā ganīsies zirgi un govis
“Tos laidīsim aplokos kopā ar savvaļas zirgiem. Gaļas lopi nevar dzīvot savvaļā, bet krustojumā ar Ungārijas stepes bulli tie būs piemēroti Latvijas apstākļiem,” uzsver G.Virka.
Skotijas Hailendera lopiem visu gadu ir ļoti biezs kažoks, tāpēc tiem vasarā ir karsti. Ungārijas stepes bullis dos pavilnu ziemas kažokam, bet vasarā tas nebūs tik biezs. Savvaļā aplokos dzīvojošie lopi neprasa lielas rūpes, bet palīdz izkopt ainavu, tāpēc par tiem ir liela interese. Tiesa, bargās ziemās tie būs jāpiebaro tāpat kā savvaļas zirgi, kuri “Mauriņu” aplokos ganās jau trešo gadu. Tiem pievienosies četras govis un buļļi. Iespējams, ka pavasarī būs vēl četras vai piecas govis un nākamgad tām dzims jau teliņi. Aploku platība ir pietiekama gan zirgiem, gan govīm. Šie dzīvnieki viens otru netraucē, turklāt papildina. Zirgi ēd vairāk viena veida zāles, govis – citas, kā arī vairāk krūmu galotnes.
Mazie dzīvnieki uzlabo garastāvokli
Aukstajās dienās Gunitai bija vairāk laika vērot saimniecības mazo dzīvnieku saimi, jo automašīnu nevarēja iedarbināt, lai kaut kur brauktu. Uzbūvēta novietne mazajiem dzīvniekiem, kur tie jūtas labi un veras Gunitai pretī uzticības pilnām acīm.
“Šajā laikā, kad cilvēki ir attālinājušies no dabas un dzīvo pastāvīgā stresā, saskare ar jebkuru dzīvnieku rada pozitīvas emocijas un palīdz uzlabot veselību. Kas atbrauc pie mums, noteikti to izjūt,” saka Gunita.
Seski, baibaki, nutrijas, žurkas, jūrascūciņas, pundurkazas, truši vai jēri – katram ir kaut kas savs, ar ko tie saista.
“Sesku varētu turēt mājās suņa un kaķa vietā. Smarždziedzerus var izņemt, tad nebūs specifiskās smakas. Sesks ir ļoti mīlīgs, turklāt vienmēr ir ar mieru rotaļāties. Tagad mums ir septiņi seski, tāpēc interesanti vērot viņu savstarpējās attiecības,” stāsta saimniece.
Interesanti vērot un ieklausīties nutriju valodā. Maigās skaņās tās uzrunā bērnus, bet dusmīga rūkoņa dzirdama, kad tās grib iebiedēt. Jūrascūciņas nostājas viena pret otru un sarunājas, izdodot ne tikai skaņas, bet izmantojot arī ķermeņa pozas. “Žurkas ir augsti attīstīti dzīvnieki. Var redzēt, kāds katrai ir sabiedriskais stāvoklis,” norāda Gunita.
Top pasakaina atpūtas māja
No trušu audzēšanas vairumā G.Virka ir atteikusies, jo visu nevar paspēt. Toties vairāk pievēršas gaļas liellopu audzēšanai. Pagaidām nav skaidrības, vai ir vērts palielināt aitu skaitu. Veikalā aitas gaļu reti var nopirkt, bet uzpircēji maksā tikai 80 santīmus par dzīvsvara kilogramu.
“Mūsu aitu vilna ir kaut kas vienreizīgs. Aukstā laikā pārliecinājos – ar dubulta adījuma pirkstaiņiem nesalst. Tāpat vilnas zeķes un segas ir ļoti vērtīgas. Ne velti pašlaik ļoti popularizē tieši Latvijas aitas,” secina zemniece. Varētu šūt vilnas segas un pārklājus virs matrača, tie ir pieprasīti, jo mazina āderu ietekmi, bet trūkst laika.
G.Virka iegādājusies māju kaimiņos un sākusi tajā remontu, lai iekārtotu tur istabas viesiem ar virtuvi. Uzlikts jauns jumts, uzcelta piebūve, palikuši vēl iekšdarbi. Otrajā stāvā būs istabas nakšņošanai, pirmajā stāvā – sanitārās telpas, produktu noliktavas un virtuve, kur gatavos mājražojumus. Diemžēl likums paredz tos tirgot tikai savā saimniecībā. Līdz šim gadā “Mauriņus” apmeklē vairāk nekā 1000 viesu.
“Kāda ir jēga ražot, ja bioloģisko produkciju nevar pārdot? Iznāk, ka mudina neko nedarīt. Saņemiet hektārmaksājumus un sēdiet rāmi,” secina G.Virka. Viņa atzīst, ka viesu namā būs necerēti jauki. Turpat blakus ir savvaļas zirgu aploki, var doties pastaigā pa dabas taku un iepazīt aizsargājamus augus, atgūt veselību pirtī vai iegriezties pie mājdzīvniekiem.
