Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šodien sāks ikgadējo iedzīvotāju
aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem, agņetūrai LETA pavēstīja
pārvaldē.
Apsekojumā respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās
locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem,
veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās
nenodrošinātības rādītājiem, kā arī par pieaugušo un bērnu veselību.
Šogad aptaujās apmēram 8000 mājsaimniecību, kuras atlasītas ar
nejaušas gadījuma izlases metodi. CSP aicina iedzīvotājus būt
atsaucīgiem, jo viņu sniegtā informācija visprecīzāk var raksturot
patiesos dzīves apstākļus. CSP garantē personas datu konfidencialitāti,
un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.
Aptaujā aicināti piedalīties tikai tie iedzīvotāji, kuri ir saņēmuši
CSP uzaicinājuma vēstuli. Līdz 14. februārim iedzīvotāji varēs aizpildīt
aptaujas anketu tiešsaistē CSP vietnē https://e.csb.gov.lv
.Respondentu konsultācijām no 1.februāra līdz 14.februārim darbdienās
no plkst.8.30 līdz 17 darbosies bezmaksas informatīvais tālrunis –
80000098 un e-pasts – silc@csb.gov.lv.
Ja respondents nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, no 1.marta līdz
30.jūnijam CSP intervētājs ar to sazināsies pa tālruni vai ieradīsies
klātienē. Pirms tam aptaujā iekļautās personas saņems CSP vēstuli, kurā
norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija.
Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.
Atbilstoši pērn veiktajai aptaujai, 2015.gadā Latvijas iedzīvotāju
rīcībā esošie ienākumi sasniedza 417 eiro mēnesī uz vienu
mājsaimniecības locekli, kas ir pieaugums par 7,6%, salīdzinot ar
2014.gadu. Ienākumu pieauguma temps nedaudz palēninājās, salīdzinot ar
iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu – 2014.gadā iedzīvotāju rīcībā
esošie ienākumi mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli auga par 9,3%,
bet 2013.gadā – par 10,7%.
2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, lielākais ienākumu pieaugums par
10,6% bija trūcīgākajās mājsaimniecībās, kamēr turīgākajās
mājsaimniecībās ienākumi gada laikā pieauga lēnāk nekā vidēji valstī –
par 5,7%.
Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu –
īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājās no 32,4%
2010.gadā līdz 24,3% 2015.gadā. 2015.gadā aptuveni par trešo daļu
pieauga ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu apmērs.
Pēc apsekojuma datiem, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES)
dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība, taču 2015.gadā
tā samazinājās: Džini koeficients bija 34,5%, kas ir par 0,9
procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā. Vienlaikus vidēji ES šis rādītājs
bija 31%. 2015.gadā 20% visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes
lielāki nekā 20% vistrūcīgāko iedzīvotāju, bet 2014.gadā – 6,5 reizes
lielāki (vidēji ES šis rādītājs bija 5,2).
Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES
dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt
salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē
mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.
