Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt sekas
ekonomiskajai krīzei, kas pasauli skāra 2008.-2010.gadā, liecina
noslēdzošā “DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti.
No aptaujātajiem 46% pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes
radīto problēmu, bet 32% uzskata, ka nav atrisināta neviena no krīzes
radītajām problēmām. Vien 2% aptaujāto uzskata, ka mūsu valstij pilnībā
izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta
lielākā daļa krīzes radīto problēmu.
Nepilna piektdaļa jeb 17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās,
viņuprāt, situācija atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat
uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks
bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto
atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%)
uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un
iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu,
nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr 40% respondentu atbildēja, ka
nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.
Aptaujā iedzīvotāji tika lūgti vērtēt arī savas ģimenes materiālo
stāvokli salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku. Kā to atklāj respondentu
atbildes, 37% aptaujāto jūtas finansiāli droši, no tiem gan tikai 10%
finansiālu drošību izjūt ilgtermiņā, bet 27% finansiāli droši jūtas
īstermiņā. Ievērojami vairāk – 57% respondentu savu finansiālo drošību
vērtē kritiski, atzīstot, ka nejūtas finansiāli droši nedz īstermiņā,
nedz arī ilgtermiņā. Vaicāti, kā vērtē savu un savas ģimenes ekonomisko
situāciju salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku jeb laiku pirms 2008.gada,
piektā daļa aptaujas dalībnieku atzina, ka situācija kļuvusi labāka.
Tomēr biežāk tika pausts pretējs viedoklis – 26% atklāja, ka situācija
ir nedaudz pasliktinājusies, bet 16% respondentu atbildēja, ka tā
kļuvusi daudz sliktāka. Tikmēr 31% atzina, ka situācija ir aptuveni tāda
pati, kāda tā bijusi pirmskrīzes laikā.
“Neskatoties uz to, ka kopumā ekonomiskā situācija Latvijā
salīdzinājumā ar laika posmu pirms pieciem gadiem ir būtiski
uzlabojusies, lielākā iedzīvotāju daļa atbild, ka finansiāli nejūtas
droši ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. To gribētos saistīt ar vairākkārtēji
izskanējušo informāciju, ka salīdzinoši nelielai iedzīvotāju daļai ir
uzkrājumi, kas ļautu darba zaudēšanas gadījumā “noturēties” vairākus
mēnešus. Turklāt nedrošību pastiprina arī tas, ka gadījumos, kad kaut
daļa algas tiek saņemta “aploksnē”, iedzīvotāji saprot, ka netiek veikti
nekādi sociālie maksājumi, kas viņus nodrošinātu slimības gadījumā vai,
sasniedzot pensijas vecumu,” skaidro biznesa augstskolas “Turība”
valdes priekšsēdētājs, rektors Aldis Baumanis.
Jaunākā iedzīvotāju aptauja veikta aprīlī, kad ar stratificētās
nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves
vietās, tika aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā
Latvijā.
