Ģimenes var būt ļoti dažādas un neeksistē “pareizas” vai “nepareizas”
ģimenes formas, turklāt mūsdienās būtu neapdomīgi gaidīt, ka ģimene būs
tāda pati, kāda tā bija, piemēram, 19.gadsimtā, – ir pārliecināts Rīgas
Stradiņa universitātes docents un antropologs Klāvs Sedlenieks.
Starptautiskajā ģimenes dienā aktualizējot diskusiju par to, kas
mūsdienās ir ģimene, Sedlenieks uzsvēra, ka ģimene ir kultūras elements,
kas raksturīgs visām cilvēku sabiedrībām. Ģimenes var būt lielas vai
mazas, taču tās mūsdienās ir ļoti atšķirīgas un dažādas. “Būtu ārkārtīgi
grūti pateikt, ka ir kaut kāda viena ģimenes forma un noteiktas lomas,
kas šajā ģimenē ir īstās, jo tur ir ārkārtīgi lielas dažādības,” uzsvēra
Sedlenieks.
Viņa ieskatā, visizplatītākā ģimenes forma, iespējams, ir tā sauktā
nukleārā ģimene, kurā ir divi pieauguši vecāki un viens vai vairāki
nepieauguši jauni cilvēki, kas var būt vai arī nebūt pieaugušo atvases.
Antropologs atzīmēja, ka arī tas, cik ilgi un kādā kompozīcijā šī ģimene
kopā turas, var būt dažādi.
Tomēr Sedlenieks uzsvēra, ka ir lietas, kas raksturo visas ģimenes, –
ģimenei ir saistība ar radniecību, kas var būt vai nu asinsradniecība,
vai ieprecētā radniecība. “Varam skatīties uz ģimeni no ārpuses vai
cilvēku pašu pieredzes. Mēs parasti sakām, ka ģimene ir kaut kas tāds,
kas veido kopīgu mājsaimniecību, bet ne visos gadījumos. Piemēram, ja
tēvs un māte nedzīvo kopā, bērniem tēvs un māte joprojām saglabā ģimenes
statusu. Kad bērnam jautā, kas ir tava ģimene, tad viņš droši vien
nosauks tēvu un māti neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā vai nē,”
sacīja Sedlenieks.
Līdz ar to šajā ziņā arī Latvijas ģimeņu dažādība un tas, ko dažādi
cilvēki nosauktu, ja viņiem jautātu par to, kas ir ģimene, var variēt
diezgan plašā spektrā, uzsvēra augstskolas docents. “Tur, protams, būs
tas, ko es saucu par nukleāro ģimeni, bet ģimene var būt arī ļoti
dažāda. Var būt viens no vecākiem ar vienu vai vairākiem bērniem. Tikpat
labi tās var būt arī vairākas paaudzes vai vairākas viena dzimuma
paaudzes – vecmāmiņa, meita un mazmeita vai vectētiņš, dēls un mazdēls,
vai cita kombinācija un šīs kombinācijas dažādas variācijas. Un tās
visas ir ģimenes,” uzsvēra antropologs.
Viņaprāt, ir jāsaprot, ka ģimenes forma lielā mērā ir atkarīga no
dažādiem citiem kultūras apstākļiem. Tādēļ nevar cerēt, ka ģimene, tāpat
kā jebkurš cits kultūras elements, mainoties visam citam, saglabāsies
nemainīga.
“Mūsdienu diskusijā par ģimeni un tās pareizajām un it kā
nepareizajām formām bieži vien izskan, ka mums vajadzētu dzīvot
21.gadsimta dzīvi, bet ģimenei būtu jābūt tādai, kāda tā bija
19.gadsimtā. Taču tas nav iespējams, jo iemesli, kāpēc cilvēki dzīvo
kopā vienā vai otrā formātā, ir atkarīgi no daudz un dažādām lietām,”
skaidroja Sedlenieks.
Viņš norādīja – ja ir noteikti ekonomiskie apstākļi, ģimenes veido
apvienības – izveidojas paplašinātā ģimene, kur kopā dzīvo vairākas
paaudzes, jo tā ir vieglāk izdzīvot un tam ir ekonomiskais pamatojums.
“Citā situācijā, kas, starp citu, ir mūsdienu globalizētajā pasaulē,
kur pastāv brīvais tirgus, kur liels uzsvars ir uz cilvēka brīvu
pārvietošanos, uz viņa karjeru dažādās vietās, nevis atrašanos un darbu
visu laiku vienā un tajā pašā vietā, rodas nepieciešamība pārvietoties,
un ar to ir saistīts uzskats un nepieciešamība, ka arī ģimenes ir daudz
elastīgākas, nekā tas bija pasaulē, kura bija daudz mazāk mobila,”
secināja Sedlenieks.
