Katra gada nogalē mēdzam izvērtēt, kāds mums ir bijis aizvadītais gads – gan katram privāti, gan dzimtajai pilsētai, rajonam un valstij kopumā.
Katra gada nogalē mēdzam izvērtēt, kāds mums ir bijis aizvadītais gads – gan katram privāti, gan dzimtajai pilsētai, rajonam un valstij kopumā. Arī šāgada pēdējās dienās daudzi no mums klusībā to izvērtē un jautā sev – kas mani sagaidīs nākamgad?
Šis gads mums visiem sākās nepatīkami – ar lielo vētru janvārī. Tas bija kaut kas tāds, kam nebijām gatavojušies. Ja visu laiku šķiet, ka katastrofas notiek citās valstīs un mēs esam kā savā drošības saliņā, tad janvāra vētra pierādīja pretējo. Atminos, kā vētras dienā gājām gar parka malu un nemitīgi kaut kur brakšķēja koki. Tobrīd vējš bez žēlastības lauza gadu desmitiem augušas egles un apzinājos, cik gan cilvēks ir bezspēcīgs dabas priekšā. Tomēr ir prieks, ka esam spējuši to pārvarēt un sakopt savus vētras izpostītos mājokļus. Lai gan vēl joprojām, braucot uz intervijām rajonā, daudzviet var redzēt nenovāktus vēja izgāztos kokus, kas nemitīgi atgādina par baiso vētru.
Uzskatu, ka nozīmīgs notikums katra Latvijas iedzīvotāja dzīvē šogad bija pašvaldību vēlēšanas. Lai arī kāds no mums neaizgāja vēlēt vai kāds savu balsi pārdeva kandidātam, kas tagad uzskata, ka pirms vēlēšanām dotajiem solījumiem nav nekādas nozīmes, tomēr šis vēlēšanu process ietekmēja mūsu turpmāko gadu dzīvi.
Tas, ka valdības ministri un deputāti nemitīgi mainās, manuprāt, nav nekas ievērojams. Tā ir bijis katru gadu, un diemžēl jāatzīst, ka arī pašai reizēm ir grūti izsekot, kurš kurā brīdī ir kādas ministrijas vadītājs. Skumji tikai, ka no biežās ministru maiņas cieš vienkāršā tauta, jo no atbildīgajām amatpersonām arvien biežāk ir jādzird frāze: “Es tolaik nebiju ministrs, bet…”
Mēs katrs kaut ko gaidām arī no nākamā gada un vēlamies, lai mūsu lolotais piepildītos. Kā žurnālistei man gribētos, lai atsevišķu vietējo pašvaldību darbinieki, kas saņem algu no nodokļu maksātāju naudas, būtu atsaucīgāki un neierobežotu preses brīvību. Jo vienmēr, ja no žurnālista kaut kas tiek slēpts, tas raisa lielas aizdomas par to, ka ir vēlme noklusēt kaut ko nelikumīgu. Un tas neveicina ne žurnālista, ne iedzīvotāju uzticību šādai personai.
Sagaidot jauno gadu, pavērsimies augšā – naksnīgajās debesīs, jo tur starp zvaigznēm ir arī mūsu laimes zvaigzne, kuru vajag tikai ieraudzīt. Lai mums nākamgad izdodas viss iecerētais!
