Pirms vairāk nekā desmit gadiem Latvijā parādījās pirmie mobilie telefonu lietotāji. Tolaik mobilais telefons apliecināja, ka tā īpašnieks ir sevišķs cilvēks ar īpašu nodarbošanos un ienākumiem.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Latvijā parādījās pirmie mobilie telefonu lietotāji. Tolaik mobilais telefons apliecināja, ka tā īpašnieks ir sevišķs cilvēks ar īpašu nodarbošanos un ienākumiem. Turpretim tagad daudzi izmanto mobilos sakarus.
Telefonu pircējiem svarīgas ir divas galvenās prasības – sazvanīt un būt sazvanāmiem, nevis “zīmēties”, pašpārliecināti demonstrējot “mazo draudziņu”.
Nedaudz citādi tas ir bērniem. Alūksnes sākumskolas klasē gandrīz visi paceļ roku, apliecinot, ka viņiem ir mobilais telefons. Tiesa, vairumam tas palicis mājās. Viena meitene nevēlas fotografēties, jo viņai telefona nav. Tātad skolā tā joprojām ir lieta, kas apliecina zināmu prestižu. Protams ir sāpīgi, ja nevari būt tāda “kā visi”. Skolas direktora vietniece Ruta Salaka atzīst, ka daudz bēdīgāk ir tad, ja uz skola ir mobilais telefons, bet nav lineāla un zīmuļa, kas ir vajadzīgi mācību uzdevumu izpildē. Skolotājai mobilā telefona nav. Viņa nevar atļauties apmaksāt divus, tāpēc iztiek ar mājas telefonu. Vai tiešām mobilais telefons ir pirmās nepieciešamības priekšmets, aicināju izteikt viedokļus.
Taupa laiku un nervus
Akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” 15.Alūksnes pārvaldes darbiniecei Inesei Priedniecei mobilais telefons ļauj taupīt laiku un dod plašākas komunicēšanās iespējas. Viņa cer, ka palielinoties konkurencei samazināsies telefonu pakalpojumu cenas. Jau tagad sakaru operatoru nepārtraukti piedāvā jaunus pieslēgumus ar atlaidēm.
“Kad arī Alūksnes rajonā būs trešā sakaru operatora pakalpojumi, tad jutīsim izmaiņas uz labo pusi. Domāju, ka daudziem materiālais aspekts ir svarīgs,” spriež sieviete.
Viņas dēlam ir mobilais telefons. Inese uzskata, ka tā ir iespēja sazināties jebkurā laikā un zināt, kur viņš atrodas ārpus stundu laikā. Ja ir kāda problēma, puisis var piezvanīt mātei. Tāpat ir ērti sazināties ar vecākiem. “Nesen mamma bija slimnīcā. Ja viņai kaut ko vajag, var piezvanīt. Tas ir labi arī tiem vecajiem cilvēkiem, kam mājās nevar ievilkt telefonu,” secina I.Priedniece.
Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes vadītāja vietniece Daina Stahovska no 2002.gada lieto mobilo telefonu. Viņa atzīst, ka svarīgi, kāds ir telefons. Jaunās paaudzes telefoniem ir ne tikai lielākas iespējas, bet tie ir arī drošāki lietošanai. Sevišķi ērti, ka var pieslēgties internetam.
I-banka ir labs pakalpojums, tas tiešām palīdz ietaupīt laiku. Nav jāiet uz banku vai bankomātu, lai apmaksātu rēķinus.
“Domāju, ka sevišķi biznesa cilvēkiem, tā ir nozīmīga laika ekonomija. Manam mobilajam telefonam nav interneta pieslēgums, bet dēls to izmanto. Ja nav datora, tad tas ir vajadzīgs. Turklāt jaunieši tagad ir ļoti aizņemti, viņiem ir daudz jāpagūst, tāpēc informācijas pieejamība ir ļoti svarīga. Tā viņi ātrāk var noskaidrot atbildes, nevis apmeklējot bibliotēku un lasot grāmatas,” secina Daina.. Tiesa, internetā informācijas apjoms ir milzīgs, tāpēc nereti daudz laika patērē nelietderīgi. Vajadzīga prasme un arī zināt, kur, kas un kā atrodams.
Bērniem telefons vajadzīgs drošībai
D.Stahovska ir pārliecināta, ka mobilais telefons ir neatsverams jebkurā ģimenē, it sevišķi, ja ir mazi bērni – skolnieki. Tiesa, speciālisti neiesaka to turēt pie sevis, jo telefona magnētiskais lauks var nelabvēlīgi ietekmēt veselību un pašsajūtu. To atcerēties.
“Skolēniem telefoni ir, bet zīmuļu un lineālu nav? Tas bērniem liekas ekskluzīvs variants. Var palielīties, un nevienam negribas atpalikt,” saka viņa.
“Kas varētu būt negatīvs? Ja zvana tad, kad nevajag. Protams, telefonu var atslēgt, bet ne vienmēr to iepriekš var paredzēt,” uzskata Alūksnes Sociālās palīdzības centra biroja “Aprūpe mājās” vadītāja Zanda Poruka.
Viņai patīk mobilais telefons. Zanda domā, ka bērniem tie vajadzīgi drošībai. Pie mums nav kā ārzemēs. Tur līdz 15 gadu vecumam parasti telefonu nav, jo viņus uz skolu un uz māju ved vecāki. Latvijā vecāki ir aizņemti darbā, tāpēc parasti uz mūzikas skolu vai pulciņiem mazie iet vieni. “Uzskatu, ka vecākiem ir izdevīgi, ja var bērnus sazvanīt. Kad aizbraucam uz sacensībām, var sazināties,” saka J.Iesalnieks. Sporta skolā treniņu laikā zvani netraucē. Iespējams, ka vispārizglītojošā skolā traucē.
Skaidrs, ka neviens negrib atpalikt un būt “baltais zvirbulis”, ja citiem ir mobilais telefons. Daļēji tā ir arī izrādīšanās. Diemžēl tas tā ir.
“Nezinu, varbūt vajag, bet varbūt arī nevajag. Tas jāvērtē pēc apstākļiem,” spriež Z.Poruka.
Bērniem patīk spēlītes? Jā, ir arī spēlīšu laikmets. Mobilo telefonu ražotāji spiež uz šo “podziņu”. Tā ir laika nosišana, bet patīk arī pieaugušajiem. Lai neradītu lielus izdevumus, bērniem var iegādāties karti. Kad tā ir “izrunāta”, var tikai gaidīt, kad piezvanīs. Protams, ir jau arī blēņas un joki, ko cits citam sūta ar īsziņām.
“Laiks iet uz priekšu, tāpēc ir jārēķinās, ka telefonos ir spēlītes un videokameras. Tur neko nevar darīt,” saka Alūksnes sporta skolas direktors Juris Iesalnieks.
Piedāvā arvien jaunas iespējas
Tagad ir tāds laiks, ka ir telefonu kults. Protams, ir cilvēki, kas mobilajiem sakariem pasaka kategorisku “nē”. Viņiem droši vien tas nekad arī nebūs. Kā līdz šim bez tā iztika, tāpat var arī tagad. Tomēr prasības palielinās, tāpēc tiek piedāvātas arvien labākas un plašākas komunicēšanās iespējas.
“Manam vīram nebija mobilā telefona, un viņš apgalvoja, ka arī nebūs. Ja darbavieta to nepiešķirtu, tad droši vien tā paliktu, bet tagad ir,” saka I.Priedniece.
Protams nav tā, ka bez mobilā nevarētu dzīvot. Tomēr daudziem tas ir pārvērties par pirmās nepieciešamības lietu. Mobilais telefons vairs nav prestiža priekšmets, jo to jau gandrīz met pakaļ.
“Mums telefonam ir LMT pieslēgums, bet atnāk paziņojums, ka dēls loterijā ir vinnējis dāvanu karti trīs latu vērtībā. To drīkst izmantot tikai, lai saņemtu Tele2 pieslēgumu un neko citu. Jums to nevajag? Varat uzdāvināt kādam citam,” stāsta Inese.
D.Stahovskai galvenā ir iespēja sazināties. Turklāt viņai nav vajadzības pieslēgties internetam. Tas ir arī dārgi, ja gribētu strādāt ar datoru caur mobilo telefonu. Tad vajadzētu vismaz trīs reizes lielāku algu.
“Laikam jau bez mobilā telefona vairs neprastu iztikt. Ne tikai saziņai izmantoju, bet arī ziņas internetā izlasu. Katru rītu varu uzzināt jaunāko,” domā J.Iesalnieks.. Protams, ja nebūtu dzīvotu un nekas nenotiktu, tāpat kā kādreiz. Tomēr tas ir ļoti nepieciešams.
Laika zaglis – mobilais telefons
Mūsdienu paradokss, ka arvien biežāk cilvēki saka: “Man nav laika,” -, lai gan var izmantot sadzīves tehniku, mobilo telefonu, e – pastu, internetu un iepirkties lielveikalos. Turklāt to vienlīdz dzird sakām jaunus un jau cienījamos gados cilvēkus. Apciemot draugus un tuviniekus nav laika, doties pastaigā uz mežu nav laika, palasīt grāmatu vai vienkārši pagulēt brīvdienā nav laika, jo …jāstrādā.
Interesanti, ka mūsdienās visi zinātnes un tehnikas izgudrojumi ir virzīti uz galveno mērķi – laika taupīšanu, tomēr liela daļa cilvēku nokļūst arvien graujošākā laika deficītā. Mobilais telefons un e-pasts tiek reklamēts kā revolucionārs laika taupītājs.
Tomēr angļu pētnieki noskaidrojuši, ka internets, e-pasts un mobilais telefons ir arī lielākie laika zagļi. Izrādās, ka cilvēki iekrituši pašu radītās lamatās.
No vienas puses, internets, protams, taupa laiku, jo nav jāskrien uz bibliotēku un jārokas grāmatu kalnos. Taču meklējumi parasti turpinās ilgāku laiku, cerot atrast vēl labāku, izsmeļošāku informāciju. Turklāt 95 procenti to tā arī neatrod. E-pastam nepieciešama regulāra pārbaude, tātad arī laiks.
Un mobilais telefons? Vai tiešām arī tas zog laiku? Šis visnotaļ lietderīgais izgudrojums, bez kura dzīve vairs nav iedomājama? Diemžēl zog gan, taču tikai tiem, kas to ļauj. Droši vien arī starp jūsu paziņām ir cilvēki, kas no telefona nešķiras nekad un nekur. Tas nozīmē, ka viņi kļuvuši atkarīgi no citu cilvēku zvaniem. Turklāt uzskata, ka arī citi staigā visur ar mobilo telefonu un uzreiz atbild uz katru zvanu. Ja nesaņem atbildi, zvana vēl un vēlreiz, bet tas prasa laiku.
Austrijā izgatavots dārgākais mobilais telefons pasaulē
Austrijā izgatavots dārgākais mobilais telefons pasaulē, kura cena pārsniedz miljonu ASV dolāru (598 000 latu).
Telefonam, kuru izveidoja luksusa aksesuāru izgatavotājs Pīters Aloisons, dažas sastāvdaļas ir no tīra zelta, bet tā paneli rotā 2950 zilie dimanti.
P.Aloisons pēdējos dažus gadus nodarbojas ar jau izgatavoto telefonu izdaiļošanu ar dārgakmeņiem un dārgmetāliem.
“Es zināju, ka mobilie telefoni kļūs par daļu no ikdienas dzīves, un tāpat kā ar visām lietām, kas ir daļa no dzīves, kā pulksteņiem vai kaklasaišu adatām, ir nepieciešamas arī luksusa versijas,” viņš pavēstīja.
Aloisons izgatavo apmēram trīs mobilos telefonus gadā – pēc viņa slaveno un turīgo klientu pasūtījumiem. Viņa izveidotie aksesuāri tiek pārdoti vidēji par
30 000 ASV dolāru (17 940 latiem).
Jaunais telefons ir kāda vācu uzņēmēja īpašs pasūtījums.
“Tajā būs īsta zelta daļas, bet ārpuse klāta ar 2950 dabiskiem zilajiem dimantiem, kas ir starp retākajiem dārgakmeņiem uz zemeslodes,” stāstīja P.Aloisons.
Lai gan telefons tiek izgatavots mārketinga mērķiem, beigās tas tiks pārdots.
Piedāvā tālruni gados vecākiem cilvēkiem
Šveicē pārdošanā ir mobilais tālrunis “Mobi-Click”, kas atgādina automašīnas signalizācijas breloku ar trīs podziņām. Tas domāts vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Tālrunis pazīst pirkstu nospiedumus
Kompānija “Pantech” sāka ražot pirmo mobilo telefonu, kas ir aprīkots ar pirkstu nospieduma atpazīšanas tehnoloģiju. Īpašniekam reģistrējot savus pirkstu nospiedumus telefonā, autorizācijai viņš varēs izmantot biometrisko tehnoloģiju.
