Ziemeru muižas parkā izzāģēti vairāk nekā simt gadus veci koki.
Ziemeru muižas parkā izzāģēti vairāk nekā simt gadus veci koki. No tiem palikuši vien celmi, kas liecina par ozolu un liepu krietno gadskārtu gredzenu skaitu. Muižas parka īpašniece Dita Balčus jutās šokēta, kad pagājušā gada decembra pēdējās dienās atbrauca no Rīgas un atklāja – parks ir izpostīts.
“Pērnā janvāra vētrā koki bija sagāzti, tāpēc parku vajadzēja sakopt, lai pavasarī varētu veikt labiekārtošanas darbus. Pilnvaroju šim darbam cilvēku, kuram uzticējos. Viņš iepriekš vadīja pils remonta darbus, tāpēc bija radies labs iespaids. Diemžēl tagad nākas atzīt, ka esmu kļūdījusies,” stāsta D.Balčus.
Izcērt kā mežu, nevis parku
Pēc notikušā pilnvarotais Ingus Ozols viņai skaidrojis, ka mežniecības dokumentos parka teritorijai nav šāda statusa. Tas esot mežs, turklāt koki par biezu saauguši, tāpēc atļauts izcirst vairāk par 30 kubikmetriem koksnes. D.Balčus rēķina, ka izzāģēti apmēram 150 kubikmetri. Viņasprāt, pie muižas ēkas ir atstāti apmēram 40 kubikmetri bojātu un apmēram 8 kubikmetri lietaskoku.
“Ar neatkarīgu mežzini vēlreiz pārbaudīju parka teritoriju. Viņš secināja, ka vajadzētu būt vēl apmēram 30 kubikmetriem lietaskoka. Man ir pretenzijas par to, ka ne tikai ir izcirsts vairāk koksnes, bet tā acīmredzami nav bijusi kopšanas cirte. Par to liecina tas, ka ir palikuši zaros iekārušies un bojāti koki, kurus atzīmējis mežzinis, turklāt nav savākti zari, lai gan par to vienojāmies. Man ir nodarīts ne tikai materiālais, bet arī morālais kaitējums,” sašutusi D.Balčus. Viņa rakstīja iesniegumu Alūksnes rajona policijai ar lūgumu izvērtēt faktus. Saņemtā atbilde liecina, ka policija atsakās uzsākt kriminālprocesu, tāpēc D.Balčus lūgs prokuratūru izvērtēt, cik pamatots ir policijas atteikums, kā arī ierosināšu civilprasību pret pilnvaroto.
Alūksnes rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Ansis Gailītis norāda, ka D.Balčus iesniegums ir izskatīts desmit dienu laikā, kā tas ir paredzēts likumā. Pēc tam nosūtīta atbilde. Policija pieprasījusi un saņēmusi Kolberģa mežniecības atzinumu par koku ciršanu Ziemeru muižas teritorijā. Mežsargs Sandis Pakalns atzinis, ka nav veikta kailcirte. Ir saglabāts pietiekams koku biezums, tāpēc policijai nav pamata ierosināt krimināllietu. To darīt nav iemesla arī tāpēc, ka pati īpašniece ir pilnvarojusi un mežniecība ir devusi atļauju šādiem darbiem. Pilnvarotais I.Ozols bijis tikai izpildītājs. “Visi strīdi un konflikti, kas radušies starp jums un I.Ozolu nekustamā īpašuma “Ziemerpils” pārvaldīšanas un apsaimniekošanas laikā, kā arī materiālās pretenzijas par izcirsto mežu jārisina civilprasības kārtā,” teikts policijas nosūtītajā atbildē.
A.Gailītis iesaka šādos gadījumos konsultēties ar juristu un slēgt līgumu ar darbu izpildītāju, kurā sīki atrunāti visi nosacījumui: vai kokmateriālus var pārdot tikai īpašnieka klātbūtnē, kāda būs norēķināšanās kārtība un visas darbības, kas saistītas ar līguma izpildi.
Vai izzāģēti tikai bojātie koki?
Līguma nebija, tikai pilnvara (tagad tā ir anulēta), kas ļauj rīkoties ne tikai ar nozāģētajiem kokiem, bet arī pārvaldīt muižas īpašumu. Var piekrist A.Gailītim, ka vairs neviens nepateiks, kādi bija šie koki. Protams, ir iespējams, ka tik veci koki ir bojāti, ar cauru vidu. Tomēr var būt arī atsevišķi stumbra posmi, kur koksne ir vesela. Tāda ozola koksne maksā 140 un vairāk latu par kubikmetru. Diemžēl nav vairs iespēju noskaidrot, cik daudz bija lietkoksnes.
I.Ozols skaidro, ka viņš konsultējās mežniecībā, cik daudz koku var izzāģēt. “Parks bija aizaudzis un nekopts, tas izskatījās kā mežs, jo bijušas vairākas vējgāzes. Tomēr lielos simtgadīgos ozolus neaiztikām, arī liepas muižas tuvumā. Tiesa, vecās liepas ar tukšiem vidiem alejā vajadzēja izzāģēt,” norāda I.Ozols. Viņš uzsver, ka vēlējies apkārtni iztīrīt un sakopt, lai tā būtu kā parks. Mežsargs Sandis Pakalns atzīmēja, kuri koki izgriežami, un tikai tos arī zāģēja. Daudz koksnes kubikmetru veidoja vējgāzē bojātie koki, tāpēc daļu atzīmēto koku atstāja, jo citādi pārsniegtu noteikto kopšanas cirtes normatīvu.
D.Balčus vēlējusies lietkokus, sevišķi ozolu, izmantot pils interjera atjaunošanai. I.Ozols norāda, ka tādu ieguva nepilnus desmit kubikmetrus. Tie atrodas pie muižas. “Pavisam izzāģēja 110 kubikmetrus. No tiem 57,4 kubikmetrus nogādāja gaterī, lai par saņemto naudu varētu norēķināties ar strādniekiem. Par to bijām vienojušies ar īpašnieci,” saka I.Ozols. Sākotnēji īpašniece bijusi apmierināta ar paveikto, bet pēc pāris dienām sākušies pārmetumi, ka izzāģēts ir pārāk daudz. D.Balčus atzīst, ka viņas dokumentos 5,4 hektāru lielajā zemes gabalā 1,3 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojama zeme un 3,5 hektāri – mežs. Tomēr dabā tas acīmredzami ir parks, tieši tāpēc īpašniece vēlējusies to sakopt atbilstoši šim statusam.
Vieniem – mežs, citiem – parks
Lai gan mežniecības un arī īpašnieces dokumentos muižas parka teritorija ir mežs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sarakstos tas joprojām ir parks – vietējās nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis. Latvijas Piļu un muižu asociācijas mājas lapā internetā minēts, ka šis ainavu parks veidots 19.gadsimta sākumā. “Līdz mūsdienām no tā saglabājušās stādītās koku rindas un alejas, kā arī atsevišķu koku grupu stādījumi,” rakstīts informācijā. Tagad droši vien tā vairs neatbilst patiesībai. Kāda tā ir?
“Mūsu reģistrā tā ir mežu zeme. Lai gan stādīts un veidots kā parks, tas gadu desmitiem nav kopts, jo nebija līdzekļu, padomju varas gados tas ir reģistrēts kā mežs. Tā izcelsmes dēļ pielika parka pazīmi klāt. Tiesa, šīs pazīmes iet mazumā,” stāsta Alūksnes virsmežniecības inženieris vides un meža aizsardzības jautājumos Vilis Ziņģis. Viņš par aizsargājamu kultūrvēsturisku pieminekli atzīst Ziemeru muižu, nevis parku. V.Ziņģis uzskata, ka īpašniecei un pašvaldībai vajadzētu kārtot, lai šo teritoriju “izņemtu no meža zemēm” un lai būtu atkal parks.
Ir kultūras pieminekļu sarakstā
“28.decembrī saņēmu satraucošu informāciju no Ziemeru pagasta padomes priekšsēdētājas Valdas Zeltiņas, ka izcirsts muižas parks. Zvanīju mežsargam Pakalnam, kurš man paskaidroja, ka parks ir transformēts kā meža teritorija, kurai viņš ir tiesīgs izdot ciršanas atļauju. Es savukārt norādīju, ka Ziemeru parks ir kultūras piemineklis, ko aizsargā likums,” stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā valsts inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga. Viņa uzsver, ka Ziemeru muižas parks, tāpat kā visi muižu parki, ir kultūras piemineklis un iekļauts valsts kultūras pieminekļu sarakstā 1998.gadā ar Kultūras ministrijas rīkojumu nr. 137.
Saraksts ir koriģēts, un Ziemeru muižas parks tajā iekļauts ar iepriekšējo aizsardzības numuru 1725 kā ainavu arhitektūras piemineklis. Tam ir noteikta un apstiprināta aizsargājamās teritorijas robeža. Turklāt likuma par kultūras pieminekļu aizsardzību 4.nodaļas 23.pantā ir noteiktas kultūras pieminekļu aizsardzības zonas. Lauku teritorijā 500 metru rādiusā no jebkura kultūras pieminekļa ir kategoriski aizliegta jebkura saimnieciska darbība bez saskaņošanas ar Valsts kultūras piemineķlu aizsardzības inspekciju. Ne mežniecība, ne īpašniece neko nedrīkstēja uzsākt, kamēr nav saņemti inspekcijas nosacījumi vai atļauja. Arī Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš atzīst, ka 500 metru aizsardzības zona ir jāievēro jebkurā gadījumā. Tomēr šinī gadījumā tā nav ievērota,” atzīst S.Ludviga.
Kultūrvēsturiskie zaudējumi ir lieli
2.janvārī S.Ludviga konstatēja, ka Ziemeru muižas parkā ir izcirsti koki lielos daudzumos. Īpašnieces klātbūtnē tika sastādīts akts un digitāli fiksēts parka stāvoklis. Faktiskos zaudējumus pilnībā varēs vērtēt tikai pēc sniega nokušanas. Kultūrvēsturiskie zaudējumi būs krietni lielāki par tiešajiem, jo, salīdzinot 1986.gadā ainavu arhitektes Ilzes Janeles vadībā izstrādāto parka projektu ar dabā nocirstajiem kokiem, var secināt, ka izcirsti dendroloģiskie stādījumi. Turklāt parka pamežs, kur, iespējams, bija aizsargājami stādījumi, ir nogriezts ar krūmgriezi. “Tiešie zaudējumi ir nodarīti īpašniecei, bet inspekcija noteiks kultūrvēsturiskos zaudējumus, kuri būs krietni lielāki. Ar tiem vajadzēs rēķināties arī amatpersonām, kas ir pārkāpušas likumu,” uzsver inspektore. Tas ir vienīgais viņai zināmais gadījums Latvijā, jo līdz šim neviens nav uzdrošinājies ķerties klāt kultūrvēsturiskām teritorijām un baronu laiku dendroloģiskiem stādījumiem bez saskaņošanas.
“Kopā ar inspekcijas juristi sagatavots administratīvo pārkāpumu protokols,” informē S.Ludviga. Uz protokola pamata var sodīt īpašnieci, jo ir skaidri redzams, ka tā nav bijusi kopšanas cirte. “Viņa ir devusi pilnvaru, tāpēc atbildība pāriet pilnvarotajai personai,” saka S.Ludviga.
