Šķiroties vecākiem, vienmēr aktuāls jautājums – kā jūtas bērni? Neviens nevēlas šādā situācijā ciest. Vecāki cenšas sakārtot savu tālāko dzīvi, veido jaunas attiecības un arī ģimenes.
Šķiroties vecākiem, vienmēr aktuāls jautājums – kā jūtas bērni? Neviens nevēlas šādā situācijā ciest. Vecāki cenšas sakārtot savu tālāko dzīvi, veido jaunas attiecības un arī ģimenes. Kā tās veidojas, atkarīgs no iepriekšējās pieredzes, no katra cilvēka rakstura, gudrības un arī apkārtējiem apstākļiem.
Mēdz teikt, ka vecākiem pašiem ir jābūt laimīgiem ne tikai pašiem sevis, bet arī bērnu dēļ. Bērni būs laimīgi, ja viņu vecāki būs laimīgi. Jaunajā laulībā nenoliedzami būs jāsastopas ar grūtībām, jo laulātajiem var būt katram savi bērni un vēlāk var rasties kopēji bērni, lai gan kopēji bērni nemaz tik bieži nedzimst.
Stāsti par ļaunajām pamātēm visbiežāk ir dzirdēti pasakās, bet kā ir reālajā dzīvē? Saka, ka sievietes grūtāk pieņem, ja viņas vīrietim ir bērni no iepriekšējās laulības, nekā vīrieši. Negatīvu personāžu “ļaunā pamāte” nevar attiecināt uz sievietēm, kuras jaunajā laulībā cenšas ar savu izturēšanos izrādīt iejūtību un rūpes pret sava mīļotā vīrieša bērniem. Protams, iekarot svešo bērnu draudzību un mīlestību nebūs viegli. Padoms ir vienkāršs – jābūt īstai, nevajag pielabināties un liekuļot. Dažkārt pamātes pat mēģina kļūt labākas par bērna īsto māti, ko bērni jūt un dažkārt pat mēģina izmantot.
Vietas pietiks abiem
Citos gadījumos pamātes bērna tēva klātbūtnē izliekas labsirdīgas, bet patiesībā tādas nav. Parasti viņas cenšas iegūt varu, cīnoties ar audžubērniem par sava jaunā vīra uzmanību un mīlestību. Bieži vien iemesls ir greizsirdība. Jāatceras, ka vīrieša sirdī vietas pietiks gan savai jaunajai sievai, gan bērniem no iepriekšējās laulības. Nekad arī nevar jaukt mīlestību pret bērnu un sievieti, jo tā ir atšķirīga.
Arī bērnus tāpat kā sievietes mēdz mākt greizsirdība. Tas īpaši raksturīgs ģimenēs, kurās bērniem jācīnās par varu un tēva uzmanību. Protams, ka viņam nepatiks, ja audžumāte diktē savus noteikumus un ieņem galveno lomu bērna tēva dzīvē. Ne mazāk nozīmīga loma ir tēvam un viņa attieksmei, lai jaunajā ģimenē nerastos konfliktsituācijas starp jauno sievu un viņa bērniem. Patiesībā viņam ir jāizrāda galvenā iniciatīva, īpaši tad, ja tuvi un mīļi cilvēki cīnās par vīra un tēva uzmanību.
Audžudēls sagādā pārsteigumus
Anita dzīvo ar savu vīrieti Aigaru nereģistrētā laulībā apmēram divus gadus. Aigaram ir divi dēli no iepriekšējās laulības, bet Anitai – meita. Ar dēliem Aigara bijusī sieva viņam ļāva tikties ļoti reti vai nemaz. Vēlāk par lielu brīnumu viņi sāka ciemoties aizvien biežāk. Ne tikai Aigars, kurš ļoti mīl savus dēlus, bet arī Anita par to priecājās. Viss šķita, ka būs labi un tā turpināsies. Pēc pāris dienām Aigars saņēma ziņu no viena dēla, ka viņš vēlas pārcelties dzīvot pie tēva un Anitas. Taču viņa ir apjukusi un nezina, ko darīt, jo audžudēls, kuram ir pusaudža vecums, katru dienu sarīko kādu pārsteigumu. Anitai šķiet, ka zēns ir neaudzināts, taču mīļotajam viņa nevēlas par to stāstīt. Anita meklē vainu sevī un nezina, kā rīkoties – ļaut, lai viss turpinās, vai censties audžudēlu pāraudzināt.
Psihologi šādos gadījumos iesaka apzināties, ka šādā vecumā pāraudzināt pusaudzi ir ļoti grūti. Iespējams, ka zēns vēlas pievērst ar savu uzvedību ne tikai tēva, bet arī audžumātes uzmanību. Varbūt viņam ir trūcis mātes mīlestības. Pusaudža gados bērnam pašam ir grūti izprast to, kas notiek, un viņam visvairāk ir nepieciešama mīlestība un uzmanība, nevis nopēlums. Ja sievietei pašai nav problēmu ar pašvērtējumu, tad viņa spēs sadalīt savu mātes mīlestību ar visiem bērniem, lai neviens nebūtu apdalīts. Nedrīkst provocēt konkurenci starp dažādo ģimeņu bērniem. Ja vecāku attiecības nav stabilas, tad katram šķiet, ka otrs aizskar viņa bērnu. Tad ļoti bieži demonstratīvi māte sāk mīlēt savus bērnus, bet tēvs – savus.
Vainu uzvels audžumātei
Sandras vīram ir vēl viena meita Sabīne, kas dzīvo ar savu mammu. Meitu viņas mamma bija pametusi apmēram uz diviem gadiem pusgada vecumā vīra audzināšanā. Patiesībā Sabīni viņas mamma nemaz neesot gribējusi, pašai tad bijis tikai septiņpadsmit gadu. Sandra šajā laikā audzinājusi vīra meitu, bet vēlāk Sabīnes īstā māte viņu atņēma. Dabūt atpakaļ Sandrai un viņas vīram Sabīni neizdevās. Taču tagad, kad Sabīnei ir vienpadsmit gadu, sākušās lielas problēmas. Meitene bēg projām no mājām, māte ar viņu netiek galā, viņai ir patēvs, kas labi izturas pret Sabīni. Sandru uztrauc, ka viņai būs jāaudzina Sabīne un ka viņa būs vainīga, ja atkārtosies līdzīga situācija. Sandra domā, ka trūkumus Sabīnes audzināšanā uzvels uz viņas pleciem.
Bērni nebūs pilnīgi sveši
Atšķirībā no ļaunajām pamātēm retāk dzirdētas pasakas par sliktiem patēviem. Viņam galvenais ir atrast kopēju valodu ar audžubērniem. Ja vīrietis patiesi mīl sievieti, tad bērni nebūs viņam pilnīgi sveši. To, kā patēvu uztvers bērns, lielā mērā nosaka bērna attiecības ar māti. Ja viņa savu dzīvi veltījusi tikai bērnam, tad viņš var būt greizsirdīgs. Arī tad, ja māte agrāk stāstījusi, ka visi vīrieši ir vienādi un slikti. Jo mazāks ir bērna vecums tad, kad māte stājas atkārtotā laulībā, jo retāk raksturīgi konflikti ar patēvu. Citreiz bijušie vīri cenšas izjaukt kādreizējās sievas jauno ģimenes dzīvi. Tas biežāk notiek tajos gadījumos, ja bijušais vīrs pats nav nokārtojis savu dzīvi.
