Sestdien, 4.februārī, Alūksnes tautas namā būs Alūksnes mūzikas skolas 60 gadu jubilejas koncerts, kurā uzstāsies tagadējie audzēkņi, pedagogi un absolventi.
Sestdien, 4.februārī, Alūksnes tautas namā būs Alūksnes mūzikas skolas
60 gadu jubilejas koncerts, kurā uzstāsies tagadējie audzēkņi, pedagogi un absolventi. Koncertā uzstāsies arī mazais simfoniskais orķestris kopā ar kori, “saksofonistu koris” un būs arī citi muzikāli pārsteigumi.
Alūksnes mūzikas skolas direktore Gunta Boša atzīst, ka gatavošanās nozīmīgajai jubilejai sākusies jau pērn. Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā ir skatāma mūzikas skolai veltīta izstāde. Ir izskanējis arī koncertu cikls, kurā savas uzstāšanās prasmes rādījuši mūzikas skolas kora, klavieru, vijoles, kokles un pūšaminstrumentu klases audzēkņi.
Spēlēs audzēkņi un absolventi
Jubilejas pasākumu noslēguma koncertā sestdien uzstāsies vijolnieku ansamblis (vadītāja Inese Petrikalne), koklētāju ansamblis “Saulīte” (vadītāja Inga Kalniņa), meiteņu koris “Melodija” (diriģente Sarmīte Brīdaka) un Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris (diriģents Sandors Līviņš). Būs arī solistu un pūšaminstrumentu ansambļu, dažādu paaudžu trompetistu uzstāšanās. Interesants pārsteigums būs “saksofonistu koris”, kurā būs īpaši izpildītāji.
“Noslēguma koncertā centāmies apkopot interesantāko un labāko no tā, kas izskanējis koncertu ciklā. Turklāt noslēguma koncertā piedalīsies arī skolas absolventi – vokālisti Iveta Strupkāja un Didzis Bičevskis, kurus pavadīs koncertmeistare Anita Akmene, kā arī Zita Upeniece. Ceram, ka ar mežraga solo mūs iepriecinās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas students Edgars Kalniņš. Spēlēs arī Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas vadītāja Ilze Mazkalne, J.Vītola Mūzikas akadēmijas studente, vijolniece Laila Līdaciņa. Ļoti ceram, ka koncertā dzirdēsim trombonistus Lauri Amantovu un Kārli Tortuzi, kurus pavadīs Ilga Bērziņa. Domājams, ka I.Bērziņa sagādās patīkamu pārsteigumu, muzicējot arī kopā ar dēliem. Esam izveidojuši eksperimentālu muzicējošu vienību, kurā apvienoti stīgu instrumentu, pūšaminstrumentu nodaļu un kora klases audzēkņi. Tas ir mūsu mēģinājums izveidot mazu “simfonisko orķestri” kopā ar kori, kam būs savdabīgs skanējums,” stāsta G.Boša.
Lielākā sāpe ir telpas
G.Boša ir Alūksnes mūzikas skolas direktore kopš 1987.gada. “Ja esi saprasts, uzklausīts un jūti, ka esi uz viena viļņa ar savu komandu, tad viss dažkārt pat notiek pats no sevis. Manuprāt, augstākā vadības pakāpe ir tad, ja direktors atrodas it kā “aizkadrā”, bet viss mācību process notiek. Ja neesi īsti saprasts un radis dzirdīgas ausis, tad ir grūti. Reizēm šķiet, ka tūlīt notiks vēlamās pārmaiņas, bet pēkšņi viss izmainās un ir atkal jāsāk no sākuma. Diemžēl daudz ko nosaka arī politiskie lēmumi, kuriem ir pakļauts arī iestādes vadītājs,” klāsta G.Boša.
Mūzikas skolu neierobežo izpildītāju – audzēkņu resurss, bet gan telpu trūkums, kas vēl joprojām ir mūzikas skolas lielākā sāpe. “Diemžēl to nosaka arī politiskie lēmumi. Šobrīd sadarbībā ar Alūksnes pilsētas domi atkārtoti risinām telpu jautājumu un ceram uz daudzmaz reālu risinājumu, kas jūtami uzlabotu mūsu situāciju. Tomēr pašlaik esam labākā situācijā nekā pirms 15 – 20 gadiem, kad mācības mūzikas skolā notika divās maiņās Tirgotāju ielas ēkā un pēdējā stunda beidzās pulksten 21.30, bet sākās 8.15 no rīta. Toreiz telpu bija vēl mazāk nekā tagad un izmantojām “elektrotīklu” zāli, tautas nama (toreiz 2.vidusskolas) telpas. Daudzas skolotājas ar audzēkņiem strādāja mājās ar savām klavierēm. Vēlāk tika rasta iespēja izveidot filiāli Apē, kas tagad atrodas atsevišķā ēkā. Tur audzēkņi var apgūt klavieru un flautas spēli,” klāsta G.Boša.
Lepojas ar audzēkņu sasniegumiem
G.Boša atzīst, ka šo gadu laikā ir piedzīvoti daudzu audzēkņu atzīstami sasniegumi. Pēdējais bija janvāra beigās, kad J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notika XI Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju koncerts, veltīts Volfganga Amadeja Mocarta 250. dzimšanas dienai. Tajā starp 269 jaunajiem mūziķiem piedalījās arī 5 Alūksnes mūzikas skolas audzēkņi. Trompetists Elvijs Mūrnieks kļuva par konkursa diplomandu. Piedalījās arī trompetists Jānis Grudinskis, flautiste Diāna Labuzeviča, tubists Gints Berļakovs un saksofonists Gunārs Rudzītis.
“Pēdējos gados ir vērojama mūsu pedagogu profesionālā izaugsme, jo viņos ir attīstījusies profesionālā uzdrīkstēšanās un griba. Kad šis konkurss sākās, mūsu pedagogi uzskatīja, ka mums tur nav ko darīt, bet šobrīd šādu domu neviens nepieļauj. Ir prieks, ka mūzikas skolā strādā profesionāli pedagogi, kas labi sagatavo audzēkņus. Uzskatu, ka kopējā Latvijas mūzikas skolu reitingā mēs esam labi sevi parādījuši. Ir gandarījums arī par mūsu audzēkņu dalību skolēnu dziesmu svētkos pagājušajā vasarā. Ir prieks par kora klases izaugsmi, jo tā pastāv tikai astoto gadu. Savukārt ģimnāzijas pūtēju orķestris, kurā muzicē mūsu audzēkņi, uzlūkojams kā Alūksnes pilsētas vizītkarte,” lepojas G.Boša.
Attīsta starptautisku sadarbību
Alūksnes mūzikas skola vairākus gadus ir Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas locekle. Šogad martā asociācijai būs 10 gadi. “Jautājumi, ko asociācijā risinām, ir ļoti būtiski Latvijas mūzikas skolu attīstībā. Ir izdevies gūt mūzikas skolām pozitīvus grozījumus likumdošanā. Asociācijai ir arī savs informatīvs izdevums “Partita”, kurā rakstām par mūzikas skolu aktivitātēm, problēmām. Šobrīd asociācija ir uzņemta arī Eiropas Mūzikas skolu asociācijā. Tas mums paver iespēju starptautiskai sadarbībai, pieredzes apmaiņai. Taču telpu un koncertzāles trūkums ierobežo mūsu skolu veiksmīgai sadarbībai ar ārvalstīm,” saka asociācijas domes locekle G.Boša.
Alūksnes mūzikas skola sadarbojas arī ar Salz (Vācija) privāto mūzikas skolu. Tāpat tiek rakstīti dažādi projekti, lai attīstītu sadarbību un piesaistītu finansējumu.
Mūzikas skolas nākotnes sapnis ir iekārtoties jaunās, plašākās telpās, kā arī uzturēt sasniegtos rezultātus starp Latvijas mūzikas skolām, uzlabot un pilnveidot tos. “Mums gribas skanēt un atskanēt ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās,” saka G.Boša.
Fakti
Alūksnes mūzikas skola īsteno profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmas pamatizglītības pakāpē bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem.
2005./2006.mācību gadā skolā klavierspēli apgūst 164 audzēkņi; pūšaminstrumentu (flautas, klarnetes, saksofona, trompetes, eifonija, mežraga) spēli – 55 audzēkņi; vijoļspēli – 17; kokles spēli – 9; akordeona spēli – 4 audzēkņi. Kora klasē mācās 31 audzēknis.
Skola organizē arī interešu mūzikas izglītības programmu apguvi pirmsskolas vecuma bērniem līdz 7 gadu vecumam un personām neatkarīgi no to vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.
Alūksnes mūzikas skola strādā kopš 1945.gada 15.oktobra. Sākotnēji mācības notika Alūksnes vidusskolas telpās. 1963.gadā skola ieguva atsevišķas telpas Tirgotāju ielā. Jau 13 gadus sešas jaunas klases papildus ir arī Dārza ielā 8a.
Skolas pastāvēšanas 60 gados to ir vadījuši trīs direktori: Alberts Mucenieks (1945. līdz 1951.), Rihards Ādamsons (1951. līdz 1987.) un Gunta Boša (kopš 1987.gada).
Šobrīd skolā mācās 282 audzēkņi un strādā 31 pedagogs.
Apes pilsētā un Mālupes pagastā ir Alūksnes mūzikas skolas mācību punkti.
Alūksnes mūzikas skolu ir absolvējuši 1250 audzēkņi, no tiem muzikālo izglītību turpinājuši gandrīz 250 absolventi.
