Pagājušajā nedēļā uz kārtējo ikmēneša tikšanos pulcējās Alūksnes skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, lai runātu par šāgada aktualitātēm.
Pagājušajā nedēļā uz kārtējo ikmēneša tikšanos pulcējās Alūksnes skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) vadītāji, lai runātu par šāgada aktualitātēm. Lielu neapmierinātību vadītāji izteica par to, kā Alūksnes pašvaldība iestādēm plāno budžeta līdzekļus.
Alūksnes pilsētas domes izglītības, kultūras un sporta darba organizatore Iveta Kovtuņenko informēja par tuvākajām aktualitātēm, piemēram, ka pavasara talku laikā dome kopā ar jauniešiem organizēs karogu kātu krāsošanu pensionāriem. “Pašlaik 12.maijā Alūksnē tiek plānotas Uzņēmēju dienas. Ir iecere, ka to laikā jaunieši varēs apmeklēt Alūksnes uzņēmējus. Arī šogad Alūksnes skolēniem ir iespēja rakstīt dažādus projektus, lai gūtu papildu finansējumu no Alūksnes domes. Būtu labi, ja šie projekti būtu par vides sakārtošanu,” sacīja I.Kovtuņenko.
Viņa vērsa izglītības iestāžu vadītāju uzmanību, cik Alūksnes sākumskolā un vidusskolā 1.septembrī būs pirmklasnieku. Izglītības pārvalde viņu nesen informēja par bērnu skaitu, kuru dzīvesvieta deklarēta Alūksnē, bet kuri nemācās. No 40 bērniem 21 ir Īrijā un Anglijā, bet nav izslēgts, ka no tiem vēl kāds ir ārvalstīs kopā ar vecākiem. “Alūksnes pašvaldībai tās būtu vēl divas 1.klases. Pašlaik ir paredzams, ka Alūksnē varēsim nokomplektēt trīs 1.klašu komplektus. Pašvaldība nosaka klašu izvietojumu un klašu komplektu skaitu, un mēs nevaram pieļaut, ka vidusskolā nav 1.klases.”
“Pašlaik plānots, ka sākumskolā būs divas 1.klases, bet vidusskolā – viena. Ja pieļausim, ka vidusskolā nebūs 1.klases, tad sākumskolai vajadzēs būvēt piebūvi, jo nebūs kur visus skolēnus izmitināt, bet vidusskolā būs tukšas telpas. Šādu absurdu situāciju Alūksnes pašvaldība nedrīkst pieļaut,” sacīja Iveta Kovtuņenko.
Viņa informēja, ka Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejā reizi gadā rīko tikšanos ar Izglītības, Veselības, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, lai pārrunātu daudzas aktualitātes. “Šāda tikšanās būs arī šogad, kurā runās par skolu medicīnas māsu finansēšanu, ko pašlaik dara vietējās pašvaldības, bet ir iecere to darīt no Veselības ministrijas līdzekļiem. Runās par skolu sociālajiem pedagogiem un par skolēnu brīvpusdienām, kā arī citu. Es ceru, ka arī Alūksnes izglītības iestāžu un PII vadītāji tos atbalstīs un nāks arī ar saviem ierosinājumiem,” rosināja I.Kovtuņenko.
Viņa uzsvēra, ka Alūksnes pašvaldībā ir jāievieš sistēma, ka dalības maksa pulciņos, ko maksā skolēni, būtu jāatstāj tikai šo pulciņu attīstībai, nevis citiem mērķiem. “Šāda sistēma jau ir Alūksnes mākslas skolā, arī Cēsīs tā ir. Pulciņu uzturēšana ir tikai pašvaldības pienākums, tādēļ aicinu visus kopā runāt par šo jautājumu un to īstenot,” teica I.Kovtuņenko.
Nepieciešami savi speciālisti
Šī bija pirmā tikšanās šogad, tika plaši runāts, ko Alūksnes izglītības iestādēm un PII vajag no Alūksnes pašvaldības un kādas ir problēmas, lai to sasniegtu.
Alūksnes PII “Pienenīte” vadītāja Ārija Driņina norādīja, ka vajadzētu mainīt radiatorus, jo tie nesilda pietiekami labi. Sliktā stāvoklī ir arī santehnikas mezgls. “2006.gada budžeta pieprasījumā bija iekļautas šīs problēmas, bet neguva atsaucību no domes. Diemžēl tā ir bijis bieži,” sacīja Ā.Driņina.
Speciālās PII “Cālis” vadītāja Līga Kaula atzina, ka iestāde vēl joprojām no pašvaldības nav sagaidījusi krāsu kāpņu krāsošanai. “Problēmas rada arī brūkošais malkas šķūnis, ēkas fasāde, logu stāvoklis, bet vienmēr saņemam atbildi, ka pakāpeniski plānos līdzekļus. Taču man kā vadītājai ir bail, ka līdz tam nenotiek kaut kas nelāgs. Uzskatu, ka pašvaldībā vajadzētu būt elektriķim un datorspeciālistam, kuru vajadzības gadījumā varam aicināt palīgā, jo slēgt indivuālus līgumus ir dārgi,” pauda L.Kaula.
Līdzekļus izcīna ar grūtībām
Alūksnes PII “Sprīdītis” vadītāja Modrīte Voska atgādināja, ka 2005.gada beigās Alūksnes dome nekorekti izturējās pret pašvaldības iestāžu darbiniekiem saistībā ar prēmiju izmaksu. “Pēdējos divus gadus mums visiem bija vienādas dāvanas naudas izteiksmē, iepriekš šīs dāvanas varēja izmaksāt no gada laikā ieekonomētajiem līdzekļiem, bet šogad jautājums par prēmijām tika risināts nekorekti. Mans kolektīvs ar to nebija apmierināts, un man kā vadītājai nācās uzklausīt daudzus jautājumus, tādēļ ar rakstisku iesniegumu vērsos domē, bet atbildi vēl neesmu saņēmusi. Paldies, ka vismaz iestāžu vadītāji saņēma prēmijas. Problēmas rada tas, ka netiek piešķirti līdzekļi pietiekamā apmērā “Sprīdīša” ēkas ārsienu siltināšanai. Skumji, ka ar ļoti lielām grūtībām varam no domes “izcīnīt” līdzekļus PII vajadzībām,” viņa teica.
“Nav pareizi tas, ka apkurei tiek tērēta lielākā daļa PII līdzekļu. Pērn maijā no domes grāmatvedības saņēmu pārmetumus par budžeta pārtēriņu, bet izrādījās, ka no “Sprīdīša” līdzekļiem akciju sabiedrībai “Simone” ir pārskaitīts mistisks avanss, par to neinformējot mani kā PII vadītāju,” klāstīja M.Voska. Runājot par maksājumiem “Simonei”, viņai piekrita arī pārējo izglītības iestāžu vadītāji. Tāpat piekrišanu M.Voskas viedoklim pauda kolēģi jautājumā par Alūksnes domes sēžu apmeklēšanu. “Manuprāt, mums tā ir nelietderīga laika tērēšana, lai raudzītos, kā viens deputāts vienmēr kritizē pārējos, turklāt bieži nepamatoti. Manuprāt, domes priekšsēdētājam būtu jānosaka deputāta ētika,” teica M.Voska.
Brūk angārs, trūkst kurināmā
Bērnu un jauniešu sporta skolas direktors Juris Iesalnieks pauda lepnumu, ka starp olimpiešiem ir arī alūksnietis Kristaps Lībietis, bet seši citi biatlonisti piedalās Pasaules čempionātā. “Mums problēmas rada angāra tālākais gals, kur pamazām brūk stūris, bet līdzekļus tam nepiešķir. Skumji, ka Alūksnes pašvaldībā katru gadu knapinās ar līdzekļiem un nemācās no citām pašvaldībām šajā jomā, piemēram, Cēsīm,” vērtēja J.Iesalnieks.
Bērnu un jauniešu centra direktores vietas izpildītāja Lolita Vanaga atzina, ka bargā sala laikā centrā, kas atrodas pilī, bija ļoti auksts, tādēļ vajadzētu uzlabot apkures sistēmu. “Sadarbojoties ar probācijas dienestu, uz laiku esam atraduši sabiedrisko darbu veicēju. Savukārt problēmas rada sadarbība ar Alūksnes tautas namu, kad savu pulciņu nodarbībām izmantojam viņu telpas,” sacīja L.Vanaga.
Rajona vakara (maiņu) neklātienes skolas direktore Gunta Grigore, kuras vadītā iestāde ir rajona pakļautībā, bet atrodas Alūksnes pašvaldības telpās, uzsvēra, ka izglītības iestādes jumts ir “kā siets”, arī elektroinstalācija savu laiku ir nokalpojusi un tā steidzami jāmaina. Alūksnes vidusskolas direktore Vija Puzule lepojās, ka pie skolas ir slidotava, telpās ir silti, jo pērn nomainīja logus. Tomēr arī viņu uztrauc maksājumi “Simonei”. Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas direktora vietas izpildītāja Daina Dubre-Dobre pastāstīja, ka problēmas skolā rada apkures sistēma. Alūksnes sākumskolas direktors Dainis Svarups pauda bažas, vai šai sezonai izglītības iestādei pietiks kurināmā.
Jābūt vienotākiem
I.Kovtuņenko uzsvēra, ka izglītības iestāžu budžetā vajadzētu noteikt prioritātes un domei katru gadu pilnībā sakārtot vienu iestādi, nevis katru gadu “lāpīties”. “Mums pašlaik ir tā: piešķir vienu tūkstoti, lai varētu sakārtot, piemēram, vienu sienu, nevis lai sakārtotu visu telpu. Ja pilnībā uzreiz izremontēs kādu telpu, tad tajā vismaz trīs gadus nevajadzēs ieguldīt līdzekļus. Tas ir aktuāls jautājums, par ko spraigi jādiskutē domes komitejās,” teica I.Kovtuņenko.
Vienotības trūkums starp izglītības iestāžu vadītājiem nereti esot vislielākā problēma. “Nedrīkst runāt un darīt katrs pa savam, ir jābūt vienotiem, lai kaut ko sasniegtu. Alūksnei trūkst vienotības, tādēļ mēs atpaliekam attīstībā no citām pilsētām, piemēram, Cēsīm. Alūksnē ir problēmas arī citās jomās šā iemesla dēļ, tomēr šīs problēmas ir mūsu visu problēmas,” uzsvēra I.Kovtuņenko.
