Ugunsdrošības un ugunsdzēsības tehnikas tirgotāji valstī apliecina, ka pēc ugunsgrēka Mežaparkā pieprasījums pēc dūmu detektoriem un ugunsdzēsības aparātiem krietni palielinājies.
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības tehnikas tirgotāji valstī apliecina, ka pēc ugunsgrēka Mežaparkā pieprasījums pēc dūmu detektoriem un ugunsdzēsības aparātiem krietni palielinājies. Diemžēl Alūksnē neizdevās atrast nevienu veikalu, kurā varētu iegādāties dūmu detektoru.
SIA “Rubate” veikalā paskaidroja, ka tos var pasūtīt, tikai neviens neesot interesējies. Tas liecina, ka Alūksnē daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir pārliecināti – ar viņiem līdzīga ugunsnelaime nevar gadīties. Pretējās domās ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Alūksnes brigādes komandieris Intars Zitāns: “Var teikt, ka sēžam uz pulvera mucas. Vienmēr problēmas rodas tad, ja nestrādā viss ugunsdzēsības komplekss. Tas nozīmē, ka ne tikai ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir jābūt spēcīgam, bet arī cilvēkiem ir jābūt sagatavotiem. Diemžēl cilvēku izglītošanai nav pievērsta pietiekama uzmanība, lai gan esam centušies to darīt.” VUGD rosina ar likumu paredzēt dūmu detektorus kā obligātu prasību dzīvojamās telpās. Diemžēl būtu grūti pārbaudīt šīs prasības ievērošanu.
Nav gatavas receptes drošībai
I.Zitāns uzsver, ka cilvēkiem ir jārūpējas par savu drošību. Nevar paļauties tikai uz glābējiem. Kā būs nodrošināta māja vai dzīvoklis, cik gatavs būs cilvēks reaģēt kritiskā brīdī, no tā būs atkarīga ne tikai materiālo vērtību saglabāšana, bet arī cilvēku dzīvība. Turklāt, baidoties no zagļiem, jāatceras, ka uguns var paņemt visu iedzīvi un cilvēkus. “Nevar iedot gatavu recepti visiem gadījumiem, tomēr dūmu detektors dod aizsardzības iespējas. Manā mājā tie ir,” saka I.Zitāns. Istabā aiz aizvērtām durvīm ugunsgrēku var pamanīt pēc divām stundām, bet dūmu detektors par to brīdina uzreiz ar skaņu signālu. Sevišķi vajadzīgs tas ir dzīvojamās mājās ar krāšņu apkuri. “Ja nav iespējams izkļūt no dzīvokļa, nevajag atvērt logus. Tie un durvis ir jāaizver, lai samazinātu uguns izplatības ātrumu, bet pašiem jāaiziet tālākajā istabā,” brīdina I.Zitāns.
Precīza informācija veicina glābšanu
Viņš uzsver, ka ir jāprot informēt glābšanas dienestu. Ja zvanītājs uzreiz pateiktu ne tikai precīzu adresi, bet arī savu atrašanās vietu dzīvoklī un kā labāk piebraukt pie mājas, tad palīdzēt varētu ātrāk un efektīvāk. Pa logu glābēju uzmanību labāk piesaistīt, nevis kliedzot, bet mājot ar lakatu, vai arī ar metāla priekšmetu dauzīšanas troksni. Var gadīties, ka no cita skatpunkta redz to, ko neredz glābēji. Tad vajag pieiet un pateikt, bet netraucēt ar klaigāšanu un padomiem.
Būtu labi, ja automašīnu īpašnieki savus braucamos neizvietotu gar māju, bet stāvlaukumos. Ja tādu nav, tad acīmredzot jāatrod cits variants. Ministru prezidents ierosinājis dot glābējiem likumiskas tiesības gan bojāt automašīnas, gan izlauzt sienu vai dzelzs durvis, ja tie traucē glābšanas darbus. Manuprāt, iedzīvotājiem pietiktu atcerēties situāciju M.Ķempes ielas augstceltnē, lai nepieļautu tādas traģēdijas iespēju Alūksnē.
Trūkst naudas algām un attīstībai
I.Zitāns skaidro, ka glābšanas dienesta attīstībā 15 gadus nav ieguldīti līdzekļi. Pienākumu ir vairāk, bet finansējums to izpildei nav palielināts, turklāt štati ir samazināti. “Mums situācija ir diezgan traģiska, jo Apē dežurē divi cilvēki. Ja viens ugunsdzēsējs izbrauc uz ugunsgrēku, ko viņš var izdarīt? Alūksnē ir divi šoferi un divi, kas dzēš. Tātad labākajā gadījumā ir trīs glābēji, kas arī ir maz lielā ugunsgrēkā.
Iespējams, ka cilvēku trūkums bija jūtams arī Mežaparkā. “Mums algu palielinājums vienmēr atpaliek no inflācijas pieauguma, tāpēc cilvēki aizbrauc uz Īriju vai meklē citu darbu. Kas viņu vietā nāks strādāt par bezdarbnieka pabalstu? Ugunsdzēsējs pēc nodokļu nomaksas saņem 100 latus, bet iztikas minimums ir 107 lati. I.Zitāns uzsver, ka Alūksnē strādā entuziasti, tāpēc uz ugunsgrēka dzēšanu ierodas arī cilvēki no brīvajām maiņām.
