Nenosūtot pacientus pie ģimenes ārstiem, pērn sešos mēnešos viņi nav izlietojuši 3,4 miljonu latu no speciālistu apmaksai paredzētajiem 8,3 miljoniem latu. To apliecina statistika.
Nenosūtot pacientus pie ģimenes ārstiem, pērn sešos mēnešos viņi nav izlietojuši 3,4 miljonu latu no speciālistu apmaksai paredzētajiem 8,3 miljoniem latu. To apliecina statistika.
Veselības ministrs Gundars Bērziņš neuzskata, ka tā būtu ļaunprātība un ģimenes ārsti tīšām nesūta pacientus pie speciālistiem, lai vairāk nopelnītu paši.
Ģimenes ārste Inga Žīgure uzskata, ka lauku rajonos trūkst speciālistu, nevis ģimenes ārsti nesūta pie speciālistiem. Viņa jautā: cik speciālistiem ir līgumattiecības ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA)? “Lai naudu, kas paredzēta izmeklējumiem, iztērētu, ir svarīgi trīs nosacījumi – ģimenes ārstam jādod nosūtījums pie speciālista, kam ir līgumattiecības ar VOAVA, otrkārt, pacientam pie speciālista ir jāaiziet un, treškārt, speciālistam ir pareizi jānoformē norēķinu dokumenti, lai izmeklējums būtu fiksēts. Ja to nav, tad nauda nav notērēta,” skaidro I.Žīgure. Viņa ir pārliecināta, ka daļa pacientu nemaz neaizbrauc pie speciālistiem uz Rīgu.
“Pie ģimenes ārstiem nauda nepaliek, un viņi sev labumu negūst. Pēc jaunās sistēmas izmeklējumiem un speciālistu apmeklējumiem paredzētā nauda ir nodalīta. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas sēdē pērnā gada nogalē rajonu ārsti oponēja, ka ir rajoni, kuros speciālistiem nav līgumu ar VOAVA,” stāsta ģimenes ārste Lidija Jukse. Viņa uzskata, ka bieži vien augstākstāvošām instancēm nav skaidra reālā situācija veselības aprūpē. Arī viņa piekrīt, ka pie speciālistiem bieži vien pacienti attāluma dēļ neaizbrauc, Rīgā pie viņiem nākas gaidīt rindā.
