Brāļu kapu komitejas Alūksnes nodaļas vadītājs Uldis Veldre septiņpadsmit gadus ar pašaizliedzību rūpējas par to, lai godā celtu latviešu tautas varoņus – Lāčplēšus.
Brāļu kapu komitejas Alūksnes nodaļas vadītājs Uldis Veldre septiņpadsmit gadus ar pašaizliedzību rūpējas par to, lai godā celtu latviešu tautas varoņus – Lāčplēšus.
Viņš lepojas, ka par saviem līdzekļiem Latvijā uzstādījis 41 piemiņas zīmi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem un vairāk nekā 20 piemiņas plāksnes 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem, kuriem ir saistība ar Alūksni. Viņš priecājas, ja šodien varoņu piemiņas vietas redz sakoptas un nākamā paaudze varoņus piemin un neaizmirst.
“To, kāpēc šo darbu daru, izsaka mans pirmais dzejolis. Tas ir mana darba vadmotīvs. Skrien gadi un paaudzes mainās, bet varoņus piemin tik dainās. Neļausim Lāčplēša tikumiem irt, mīļotai māmuļai Latvijai mirt! Es šo darbu veicu tādēļ, lai mūsu tauta nepazustu citu tautu jūklī kā dūmu mutuļi vējā,” stāsta Uldis Veldre.
Viņš uzver, ka šo darbu dara arī tāpēc, ka brīvības cīņu dalībniekus – Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus – redzējis vaigu vaigā. “Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, virsnieka vietnieks Jūlijs Živa bija pulka karognesējs. Arī mans tēvs bija virsnieka vietnieks. 1990.gada 10.novembrī viņam tika atklāta pirmā Lāčplēša piemiņas zīme Cēsīs, Bērzaines kapos,” uzsver U.Veldre.
1993.gada rudenī U.Veldre uzzinājis, ka Latvijā dzīvojošais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alberts Ameriks varoņdarbu veicis Zušu kaujā, kas notika kādreizējā Karvas pagastā, netālu no Brāļu kapiem. 1994.gada 11.jūnijā Karvas Brāļu kapu piemineklis augšāmcēlās, pateicoties akmeņkaļiem Aivaram, Austrim un Auseklim Kerliņiem no Cēsīm. Pasākumā piedalījās arī Lāčplēsis Alberts Ameriks.
U.Veldre min pieminekļus, kas saistīti ar Alūksnes atbrīvošanu no lielinieku asiņainā terora 1919.gada pavasarī. Viens ir piemineklis 1. Valmieras kājnieku pulkam un 2. Igauņu jātnieku pulkam, kas atrodas Helēnas ielā, arī Māriņkalnā, Skrejās, un Apes lauku teritorijā, bijušajā Jaunlaicenes pagastā – Rušķos.
“Viens no maniem uzdevumiem bija panākt, lai Alūksnē atgriežas karavīri. Tas ir paveikts. Sākumā vēlējos, lai tas ir pulks. Svinīgos brīžos nēsāju Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona krūšu nozīmi, kas izgatavota pēc mana tēva krūšu nozīmes parauga. Arī bataljona karogs ir izgatavots pēc krāsainas fotogrāfijas, ko mans tēvs bija saglabājis,” uzsver U.Veldre.
Viņš atminas, cik spēcīgi savulaik jauniešiem ģimene un skola devusi latvisko garu. Tagad tā nereti pietrūkst.
2011.gadā Alūksnei paliks 900 gadu. U.Veldre iecerējis šogad Alūksnē sarīkot vēsturnieku konferenci par godu pilsētas 895 gadu jubilejai. “Cilvēka lielumu nosaka viņa darbs. Es šo darbu nedaru tāpēc, lai saņemtu apbalvojumu,” saka U.Veldre.
