Kāda bijusī audzēkne Alūksnes mūzikas skolas skolotāju Aiju Luiku raksturo šādi: “Stingra un korekta. Pedagogs ar lielo burtu. Īsta aristokrāte.”.
Kāda bijusī audzēkne Alūksnes mūzikas skolas skolotāju Aiju Luiku raksturo šādi: “Stingra un korekta. Pedagogs ar lielo burtu. Īsta aristokrāte.” Un tieši tāda viņa atklājās arī mūsu sarunā: cilvēks ar savas vērtības apziņu un savu viedokli, cilvēks, kuram nav vienalga.
“Neesmu skaitījusi, cik audzēkņi man gandrīz 50 gadus ilgajā darba mūžā bijuši. Noteikti būs vairāki simti. Nedaudz vairāk par 20 ir turpinājuši pilnveidoties specialitātē. Vislielākos panākumus guvusi viena no manām pirmajām audzēknēm Svetlana Sincova, kura šobrīd ir Petrozavodskas Konservatorijas docente kameransambļu klasē,” sarunu iesāk Aija Luika un kā alūksniešiem pazīstamākos savus audzēkņus min kora “Atzele” diriģentu Jāni Baltiņu, kora “Brūklenājs” diriģenti Sarmīti Brīdaku un Alūksnes mūzikas skolas skolotāju Aivu Grosu. Viņa ar interesi seko līdzi savu audzēkņu – mūzikas skolotājas un diriģentes Ainas Miezītes, džeza pianistes Ilgas Bērziņas, pianista Eino Kolista, muzikoloģes Ievas Rozentāles – profesionālajai darbībai. No audzēkņiem, kuri klavierklasi beiguši nesen, veiksmīgākās ir Līva Zariņa un Kristīne Zaharova, kuras Alūksnē pazīstamas kā estrādes solistes. Nesen klavierklasi beigusi ļoti talantīga pianiste Sanita Paldere. Tomēr skolotāja vispusīgi attīstītajai meitenei neieteikusi turpināt mācības specialitātē, jo mūziķa darbs šobrīd ir ļoti slikti apmaksāts.
“Pirms desmit piecpadsmit gadiem audzēkņos bija jūtama lielāka vēlēšanās mācīties. Šobrīd ar izbrīnu vēroju, ka bērni vairs absolūti neko negrib. Atnāk uz stundu, mazliet paspēlē un domā, ka ar to pietiek. Lai mūzikā sasniegtu labu rezultātu, lielākais darbs ir jāizdara tieši mājās,” vērojumos dalās Aija Luika un atzīst, ka šobrīd bērni ir arī daudz vairāk noslogotāki vispārizglītojošajās skolās, nekā tas bija pirms gadiem desmit. Brīvajā laikā liels vilinājums ir daudzās nodarbes, kas ir interesantas, bet piepūli neprasa, piemēram, datorspēles, mūzikas ieraksti, internets.
“Alūksnes problēma ir tā, ka bērni te nedzird dzīvo mūziku. Lielās pilsētās regulāri koncertē slavenības. Liepājai ir savs simfoniskais orķestris, un katru pavasari tur notiek pianistu festivāli. To visu redzot un dzirdot, bērniem ir lielāks stimuls attīstīt savas spējas,” domā Aija Luika un atzīst, ka vairums bērnu, kuri apgūst mūziku Alūksnē, augstus mērķus neizvirza. Taču arī šādā gadījumā viņi ir ieguvēji, jo jaunākie pētījumi liecina, ka mūzika palīdz valodu un matemātikas apguvē, jo veicina polifono domāšanu. Skolotāja pamanījusi, ka tiem bērniem, kuri labi mācās mūzikas skolā, vispārizglītojošās skolas programmas apguve tiešām īpašas grūtības nesagādā.
“Esmu Liepājas meitene, kas ieprecējusies Alūksnē. Savukārt dēls Jānis apprecēja liepājnieci un nu dzīvo tur,” par labvēlīgo likteņa joku smej skolotāja un atzīst, ka strādāt mūzikas skolā kļūst ar katru gadu grūtāk, jo mācības notiek pēcpusdienās un vakaros, kad dienas nogurums liek sevi manīt. Tomēr tas ir jādara, jo ar pensiju vien nepietiek, lai viņa nodrošinātu sev cilvēcīgu dzīvi – iegādātos grāmatas un ceļotu. Skolotājai ir prieks, ka pabijusi ziedu izstādē Holandē un kopā ar mazdēlu apskatījusi Parīzi, Šveici un Norvēģiju. Anglijā viņa viesojusies pat trīs reizes, jo tur dzīvo radi. Ar ne mazāku azartu Aija Luika nododas grāmatu lasīšanai un krustvārdu mīklu risināšanai, no kuras, kā pati joko, viņai esot izveidojusies atkarība.
“Lielāko daļu no saviem 50 darba gadiem esmu aizvadījusi Alūksnē. Pats svarīgākais, ko gribu novēlēt savai skolai jubilejā, ir – lielākas, plašākas telpas. Esmu bijusi mūzikas skolās Valkā un Jēkabpilī. Tur ir rasta iespēja nodrošināt katram pedagogam savu klasi un izveidot koncertiem piemērotas zāles,” pārdomās dalās skolotāja. Viņa atzīst, ka Alūksnes mūzikas skolas vajadzībām pielāgotās dzīvojamās ēkas šaurajās telpās visgrūtāk klājoties ieskaišu laikā, kad te esot īpaši liela burzma. Liepājā, kas tāpat kā Alūksne atrodas tālu no Rīgas, tiek ieguldīti milzu līdzekļi, lai mūziku varētu apgūt iespējami lielāks bērnu skaits. Tieši šā iemesla dēļ daudzi valstī pazīstami mūziķi un mūzikas jomas vadošie speciālisti nāk no Liepājas, kas nodrošina šai pilsētai kultūras citadeles slavu un popularitāti. Otrs jautājums, kas būtu steidzami jārisina, ir koncertzāles celtniecība. Labs piemērs šajā ziņā ir Madona, kur kultūras objektu sakārtošanai tiek tērēti ievērojami līdzekļi. Tomēr tā nav velti izniekota nauda, jo krāšņā mūzikas skolas ēka, ērtās bibliotēkas telpas un mūsdienīgi iekārtotais muzejs nodrošina, ka pilsēta tiek minēta starp spēcīgākajiem Vidzemes novada kultūras centriem. Ļoti gribētos, lai līdzīgas pārmaiņas beidzot sākas arī Alūksnē.
