Gaļina Straume, Jaunlaicenes pamatskolas direktore: Es vēl joprojām ticu Ziemassvētku brīnumam. Skolā strādāju 40.gadu un vēl ticu.
Gaļina Straume, Jaunlaicenes pamatskolas direktore:
Es vēl joprojām ticu Ziemassvētku brīnumam. Skolā strādāju 40.gadu un vēl ticu. Jaunības laiks bija ļoti skaists, tad bija daudz brīnumu. Tagad katru jaunu gadu gaidu vairs ne tik optimistiski, jo apzinos, cik straujš ir laika ritējums. Tomēr ticu, ka katrs jaunais gads nesīs man kaut ko labu – un tas tad būs mans brīnums. Manuprāt, latvieši prot gaidīt un piedzīvot brīnumus. Sabojā sacensība – kurš nopirks dārgāku dāvanu. Padomju varas gados bija aizliegts svinēt Ziemassvētkus, tomēr mūsu ģimenē, manā bērnībā, svinēja šos latviešu svētkus. Atminos, ka tikai tad, pirms svētkiem, man tika uzšūta jauna kleitiņa un sarūpēts kāds saldums. Tā bija vienkārša kleitiņa un vienkāršs saldums, bet tie bija doti no sirds, un tas bija mans Ziemassvētku brīnums, ko es gaidīju…
Savai ģimenei un citiem cilvēkiem gribas vēlēt veselību un spēt atrast tādu dzīves gudrību, lai varētu dzīvot mierā un līdzsvarā. To ir grūti atrast – arī es to vēl meklēju.
