9. un 10. februārī ar
vairākiem koncertiem Alūksnē un novadā notiks 3. Starptautiskais
deju festivāls “Alūksnes ziema”, kas pulcēs deviņus dažādus
dejas žanrus pārstāvošus kolektīvus no Latvijas, Lietuvas un
Krievijas. Festivālā redzēsim gan tautas dejas un sporta dejas,
gan breiku, klasisko baletu un mūsdienu dejas.
– Līdz šim Alūksnē esam
organizējuši divus starptautiskus deju festivālus – vienu
vasarā, otru ziemā. Domājot par to, kā padarīt īpašu trešo
festivālu, kopā ar tā māksliniecisko vadītāju Agri Veismani
nolēmām uz to aicināt ne tikai tautas deju un folkloras kopas, bet
arī citu deju žanru pārstāvjus no mūsu valsts un tuvākām
ārzemēm. Līdz ar to festivāla koncerti būs interesanti dažādu
deju virzienu cienītājiem. Turklāt šis festivāls paies jaunības
zīmē, jo dalībnieku pulkā pieredzējušākais kolektīvs būs
Alūksnes Kultūras centra deju kopa “Jukums”, bet pārējie –
jauniešu kolektīvi, – stāsta Alūksnes novada pašvaldības
Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte.
Festivāla dalībnieku skaits
būs tuvu diviem simtiem. Visdaudzskaitlīgākais kolektīvs būs VEF
kultūras pils tautas deju ansamblis “Gatve”, kas piedalījies
tādos lielākajos deju uzvedumos kā “No zobena saule lēca”,
“Lec, saulīte!”, “Gredzenus mijot”, “Vēstījums rakstos”,
“Abas malas”. Kolektīvs koncertējis ne tikai Latvijā, bet arī
Ēģiptē, Ungārijā, Krētā, Itālijā, Maķedonijā, Gruzijā un
citur. Visspilgtāk atmiņā dejotājiem palicis 2014. gada Šeonjanas
deju festivāls Dienvidkorejā, kur iegūta 2. vieta, bet kolektīva
solo pāris Anete un Jānis tikuši pie titula “Pasaulē labākie
dejotāji”.
Pirmo reizi uz Alūksnes
Kultūras centra skatuves būs skatāms klasiskais balets Rīgas
Horeogrāfijas skolas audzēkņu izpildījumā. Šī ir vienīgā
profesionālā skola Latvijā, kurā var apgūt baleta dejotāja
profesiju. Tā ir skola ar senu vēsturi un pamatīgām
klasiskās dejas saknēm un tās vārdu pasaulē nesuši tādi izcili
baletdejotāji kā Mihails Barišņikovs, Māris Liepa, Haralds
Ritenbergs, Zita Ersa, Dace Radiņa, Anna Laudere, Elza Leimane,
Kārlis Cīrulis un daudzi citi.
Festivāla dalībnieku vidū
būs pārstāvji arī no sporta deju pasaules – pazīstamā sporta
deju dejotāja un pedagoga Valda Škutāna vadītās “Škutāna
deju skolas”, kas savas durvis vērusi 2011. gadā.
Mūsdienu deju grupa “Buras”
no Salaspils, kas festivālā pārstāvēs laikmetīgās dejas žanru,
nesen nosvinējusi savu 20 gadu pastāvēšanas jubileju. “Buras”
ir viena no vadošajām laikmetīgās dejas grupām Latvijā, ko
pierāda dažādos konkursos iegūtās pirmās vietas un Grand prix.
Kolektīvs ir atpazīstams ar saviem oriģinālajiem uzvedumiem un
līdztekus koncertiem Latvijā, tas koncertējis arī Lietuvā,
Igaunijā, Korejā, Austrijā, Spānijā, Turcijā, Meksikā un
Polijā.
3.
Starptautiskā deju festivāla “Alūksnes ziema” dalībnieku vidū
būs breika deju komanda “Motion
Bang” no Rīgas deju skolas “Extreme”. Deju skola
“Extreme” nav tikai vieta, kur apgūst mūsdienu deju, bet arī
radošā laboratorija un iespēja katram, kas vēlas pārbaudīt
savus spēkus daudzveidīgā mākslas pasaulē. Tās dalībnieki
piedalījušies dažādos deju šovos Latvijā, Lietuva un Krievijā.
Ārvalstu viesu vidū 3.
Starptautiskajā deju festivālā “Alūksnes ziema” būs Juliausa
Siniausa mākslas skolas mūsdienu deju grupa “Erdve” no
Lietuvas, kas Alūksnē viesosies ar diviem grupas sastāviem.
Kolektīvs ir
daudzu starptautisku konkursu laureāts, un dejotāji nesen ar
panākumiem atgriezušies no festivāla Parīzē.
Vēl vieni ārvalstu viesi
festivālā būs Pleskavas mākslas koledžas deju ansamblis “Юность”
(“Jaunība”). Ansamblis dibināts 1965. gadā, un tā sastāvu
veido talantīgākie horeogrāfijas specializācijas studenti.
Kolektīvs regulāri piedalās daudzos konkursos, svētkos,
festivālos, koncertē arī ārpus Krievijas robežām. Tā
darbības mērķis ir krievu tautas deju un Pleskavas folkloras
izpēte un popularizēšana.
Viesus Alūksnē uzņems
Alūksnes Kultūras centra deju kopa “Jukums”, kuras repertuārā
ir latviešu tradicionālās tautas dejas un to apdares, kā arī
oriģināluzvedumi, kas radīti tieši viņiem un balstīti uz
Alūksnes puses folkloru, radoši un spilgti atspoguļo pierobežas
dzīvi, raksturu un tradīcijas. Vairākkārt kolektīvs ieguvis
galveno balvu Latvijas tautas tērpu konkursos un D grupas deju
fināla konkursos. Uzstājušies Anglijā, Francijā, Beļģijā,
Ukrainā, Grieķijā, Ungārijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā,
Igaunijā, Moldovā, Horvātijā, Lietuvā un Krievijā.
Festivālā notiks divi
ieskaņu koncerti – 9. februārī Alūksnes Kultūras centrā un
Alsviķu kultūras namā un lielkoncerts 10. februārī Alūksnes
Kultūras centrā. Ieskaņu koncerti sāksies pulksten 19.00.
Koncertā Alūksnes Kultūras centrā piedalīsies Alūksnes deju
kopa “Jukums”, VEF Kultūras pils tautas deju ansamblis “Gatve”
un Rīgas horeogrāfijas skolas audzēkņi. Alsviķu kultūras namā
koncertēs mūsdienu deju grupa “Buras”, Mākslas koledžas deju
ansamblis “Юность” no Krievijas, Juliaus Siniaus Mākslas
skolas deju grupa “Erdve” no Lietuvas un Škutāna deju skolas
audzēkņi. Savukārt festivāla lielkoncertā Alūksnes Kultūras
centrā 10. februārī pulksten 13.00 satiksies visi kolektīvi.
Bez trim festivāla koncertiem
kolektīviem būs iespēja iepazīt gan vienam otru, gan Alūksnes
novadu. Kolektīvu vadītājiem un pārstāvjiem tiks organizēta
pieņemšana pie Alūksnes novada domes priekšsēdētāja Artura
Dukuļa. 9. februārī visi festivāla dalībnieki un arī ikviens
novada iedzīvotājs aicināts piedalīties Meteņdienas pasākumā
Alūksnes muižas parkā no 13.00 līdz 15.00 kopā ar Latvijas radio
1 žurnālistiem, folkloristiem Ivetu un Vidvudu Medeņiem. Visi
Meteņdienas pasākuma dalībnieki aicināti tērpties ķekatnieku
maskās, varēs piedalīties dažādās ziemīgās aktivitātes,
vizināties no kalna un piedzīvot Alūksnes ziemu.
Festivāla simbols ir latviski
dūraiņi, tādēļ pirms festivāla jau top dāvanas viesiem –
Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” dalībnieces ada
dūraiņus, kas tiks dāvināti kolektīvu vadītājiem, savukārt
festivāla rīkotāji ceps piparkūkas cimdu formā, kas būs dāvana
kolektīvu dalībniekiem.
3. Starptautisko deju
festivālu “Alūksnes ziema” organizē Alūksnes novada
pašvaldības Kultūras un sporta nodaļa, Alūksnes Kultūras
centrs, Alūksnes muzejs. Paldies pasākuma atbalstītajam SIA
“CEWOOD”.
