Ojāra Vācieša muzeja ceļojošā izstāde Alūksnes Kultūras centrā

No 3. septembra līdz 5. novembrim Alūksnes kultūras centrā aplūkojama Ojāra Vācieša muzeja ceļojošā izstāde “Viņi un sirdsapziņa”. Tā ir veltīta Māra Čaklā 80 gadu jubilejai un atklāj dzejnieka radošās un biogrāfiskās saites ar Ojāru Vācieti. Izstādes rosinās rudens poēzijas noskaņas dzejnieka Ojāra Vācieša dzimtajā pusē, informē organizatore Dace Micāne-Zālīte.

Ojāra Vācieša muzejs ar izstādi “Viņi un sirdsapziņa” ir kā ceļinieks, kas mērojis 2020. gada novembrī ceļu no Pārdaugavas līdz Saldum, tālāk 2021. gadā jūnijā līdz Liepājai, un, apgājis apli Kurzemē, tālāk dodas Ziemļvidzemes virzienā uz Alūksni. Netālu no Alūksnes ir Trapene – Ojāra Vācieša dzimtā vieta, kur pirms 88 gadiem Bertas Alvīnes un Otto Rūdolfa ģimenē nāca pasaulē viņu vecākais dēls Ojārs. Skolas gaitas zēns sāk Trapenes pamatskolā, vēlāk Gaujienas vidusskolā, kur rodas pirmie literārie centieni. Pēc vidusskolas Trepenes puika dodas uz studijām Latvijas Universitātē Filoloģijas fakultātē Rīgā. Turpmāko mūžu Ojārs Vācietis kopā ar ģimeni dzīvo Pārdaugavā, toties māte viņam no Līzespasta sūta vēstules, kurās atklājas zemnieka dzīves ritms ar gadalaiku maiņu, rūpēm, darbu un dabas tuvumu. Tā ir kā mīlestības saite ar dzimto pusi.

Ojāra Vācieša dzimtās mājas “Dumpji” un vēlākā mājvieta “Stādzēni” ir Malienas kultūrkartes neizdzēšami punkti. Trapenes lapegļu gatve ir Ojāra Vācieša dzejā iegravēts simbols latviskumam: “Es mīlu garu lapegļainu gatvi, kur manī reiz ar nedzēšamu tinti / Ik asins pilienā bij rakstīts – Latvija. ”

Memoriālo muzeju apvienības mākslinieka Inta Sedlenieka dzimtā pilsēta ir Alūksne, un instalācija “Sirdsapziņas krekls”, kas ir izstādes galvenais objekts, ir viņa darināta. Nu šis krekls turpina savu ceļu no Rīgas caur Kurzemi uz Alūksni, stāstot par divu dzejas dižgaru Māra Čaklā un Ojāra Vācieša attiecību smalkumu un pamatīgumu.

“Kā sastiķēti ielāpi, brūču šuves un rakstītas vīles ir teksti ar uzmundrinājuma, darbīgu domu un izsvērtu rekomendāciju, joku un patiesas draudzības vārdiem, kas lasāmi izstādes centrā eksponētajā sirdsapziņas kreklā. To veido dzejnieku savstarpēji adresētie teksti un vēstules, atklājot spēcīgās radošās un biogrāfiskās saites, kas viņus abus vienojušus,” par mākslas objektu stāsta izstādes idejas autore Dace Micāne-Zālīte.

Izstādes vadošais motīvs ir sirdsapziņa. Šo vārdu abi dzejnieki ir iekodējuši arī savās dzejas rindās: Ojāram Vācietim tas lasāms dzejolī “Pūt, vējiņi!” (“Tā ir tautas sirdsapziņa, un tai mūžam tādai būt.”), bet Mārim Čaklajam sirdsapziņa ieausta slavenajā dzejolī “Dziesma par četriem baltiem krekliem” (“.. dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām.”). Taču sirdsapziņa ir arī metafora, kas sastopama abu dzejnieku daiļradē. Ojāram Vācietim un Mārim Čaklajam nācās saskarties ar publicēšanas grūtībām, cenzūras aizliegumu, jo viņu dzeja bija kā sauciens pēc laikabiedru sirdsapziņas tīrības, aicinājums caur dzejas tēliem saglabāt latviešu kultūras un dzejas ideālus, sargāt un aizstāvēt latviešu valodu, respektēt personas intelektuālo un garīgo brīvību.

Māra Čaklā dzejolis “Dziesma par četriem baltiem krekli”, kas, Imanta Kalniņa komponēts, skan Rolanda Kalniņa filmā “Elpojiet dziļi”, mākslas valodā ir piemineklis tiem, kas nepakļāvās padomju ideoloģijas spiedienam un spēja noturēt savu radošo garu brīvu.

Ekspozīciju papilda arī Muzeju naktī tapuši dziesmu ieraksti, ko atskaņo Raimonds Pauls un dzied Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs. Šīs dziesmas ar Ojāra Vācieša vārdiem ir no izrādes “Suni ārā nedzenama nakts”.

Izstādē izmantoti dokumenti un korespondence no Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Gunārs Janaiša, Jura Krieviņa un Jura Poiša fotoportreti, fragmenti no Māra Čaklā izstādes videoversijas “Redzat – atkal ir debesis pušu” (autori: Rolands Kalniņš, Rita Meinerte, Gvido Skulte),