Londonā parāda rokdarbnieču veikumu

Ziemassvētku gaidīšanas laikā Alūksnes novada Kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” vadītāja Ineta Leja devās uz Londonu, lai ar nelielu ceļojošo izstādi viesotos Daugavas Vanagu fonda namā un iepazīstinātu tautiešus aiz Latvijas robežām, kā studijas dalībnieces saglabā un nodod tālāk senās prasmes un gudrības.
Izstāde 20 kilogramu smagā čemodānā
“Gada sākumā kādā februāra dienā izšujot kreklu, domāju par iespējām studijas dalībnieku darbus parādīt ārpus Latvijas. Kori un deju kopas dodas koncertēt uz ārzemēm, bet kā sevi popularizēt rokdarbniekiem? Aizvest darbus un iekārtot izstādi ir diezgan sarežģīti. Atcerējos, ka Londonā dzīvo un strādā mana laba paziņa Solvita Jaunkampe. Sazinājos ar viņu, apspriedām šo ideju un Solvita pastāstīja par Daugavas Vanagu fonda Londonas namu, kur pulcējas latvieši un ved tur arī savus draugus. Viņa darbojas fonda bibliotēkā, ir folkloras kopas “Kokļu zapte” dalībniece,” brauciena priekšvēsturi atklāj I. Leja.
Apsverot piemērotāko laiku, kad turp doties, secināts, ka tā varētu būt novembra nogale un Pirmā advente, kad DV fonda Londonas namā notiek Ziemassvētku tirdziņš un arī citas norises. Uz Londonu Ineta devās ar 20 kilogramu smagu čemodānu, kurā nelielā eksemplāru skaitā bija studijas dalībnieču austie lakati, tautiskie brunči, pirts dvieļi, suņu vilnas zeķes, cimdi. Brauciena mērķis nebija tirgoties, bet parādīt studijas dalībnieču veikumu. “Produkcija, ko piedāvāja tirdziņā, bija atšķirīga – našķi un modernākas lietas. Pie manis pienāca interesenti, kuri pētīja un apmīļoja dūraiņus, atcerējās, ka tādus adījušas vecmāmiņas. Tie visiem patika, bet nav piemēroti vietējiem laikapstākļiem. Interesējās arī par tautas tērpiem, kas ir aktuāli dziedātājiem un dejotājiem, jo viņiem ir savs koris un deju kopa, kas tagad gatavojas nākamā gada lielajiem Dziesmu un deju svētkiem,” stāsta studijas vadītāja.
Pēc tirdziņa I. Lejai bija tikšanās ar Londonas aktīvākajām latvietēm, kurām viņa stāstīja par dzijas krāsošanu augu krāsvielās. Praktiski gan to nebija iespējams parādīt, tādēļ rādīja sagatavoto prezentāciju. Tikšanas laikā dalījušās arī senajās dzīves gudrībās – ne tikai par dzijas krāsošanu, bet arī, kad, ievērojot mēness fāzes, skābēt kāpostus, stādīt kartupeļus, sēt dārzu. Dāmas atcerējušās, kā darbojās viņu mammas un vecmāmiņas. Sarunas laikā visas tā aizrāvušās, ka jau radusies iecere tikties vasarā Daugavas Vanagu lauku īpašumā “Straumēni” un krāsot dziju dabas materiālos.
Apgūst latvisko
Nākamajā dienā Ineta darbojās ar bērniem Londonas latviešu skolā, kur veidoja Ziemassvētku rotājumus no otrreiz lietojamiem materiāliem. “Darbošanās bija jauka. Cilvēku bija daudz, jo bērni bija atnākuši ar vecākiem un vecvecākiem. Strādājām visi kopā un bija interesanti vērot, ar kādu aizrautību vecāki iesaistījās rotājumu darināšanā. Veidojām rūķus un eņģelīšus, ko var izmantot gan eglītes, gan telpu rotāšanai,” teic “Kalmes” vadītāja.
Uz šo skolu Anglijas latvieši ved savus bērnus, lai viņi apgūtu latvisko. Tajā ir ap 70 bērnu, kuri apmeklē nodarbības dažāda vecuma grupās, mācās latviešu valodu, dziesmas, dejas, rotaļas. Tā ir arī vieta, kur satiekas viņu vecāki un runā latviski. Sarunājoties ar Londonas latviešiem, Ineta sajutusi viņu mīlestību pret Latviju un ilgas pēc tās. “Nodarbības laikā novēroju, ka kādam bērnam bija atnākusi līdzi vecmāmiņa. Viņa atgādināja, lai mazbērns ar vienaudžiem šeit sarunājas latviski. Latviešu namā var arī izjust Latvijas garšu – nobaudīt sautētus kāpostus, zirņus ar speķi, rasolu. Tautieši sapņo par speķa pīrādziņiem, biezpiena sieriņu “Kārums”, “Laimas” piparkūkām – par to, ko Londonā nevar dabūt,” saka Ineta.
“Kalmes” vadītāja Londonā pavadījusi tikai divas dienas, tādēļ nav bijis laika pamatīgāk iepazīt pilsētu. “Tas nebija atpūtas brauciens, tādēļ jāsaka liels paldies Solvitai, pie kuras arī nakšņoju, par atbalstu un palīdzību. Viņa gādāja, lai nokļūstu no punkta A līdz punktam Z. Tā kā no Solvitas mājām līdz Daugavas Vanagu Londonas namam bija apmēram pusotru stundu ilgs brauciens, tad tā bija kā rīta rosme pa ceļam apskatīt pilsētas populārākās vietas un ēkas. Šis bija liels izaicinājums doties nezināmajā. Pēc brauciena esmu lepna, jūtos bagāta un novērtēju pašvaldības atbalstu amatiermākslas kolektīviem. Anglijā latvieši paši par saviem līdzekļiem gādā tautas tērpus, meklē iespējas, kā lētāk, un nepievērš tik lielu uzmanību, vai tas ir roku darbs un kāda ir kvalitāte. Jāpriecājas, ka mūs atbalsta,” atzīst I. Leja.