Krāsu pasaule Aigas Mūrnieces gleznās

Šomēnes Alūksnes novada bibliotēkā ciklā “Savējie iedvesmo” skatāma Aigas Mūrnieces gleznu izstāde. Košās krāsas viņas darbos priecē, uzlādē un ieved dabas un noslēpumainajā sievietes pasaulē.

Nodarbības, kas iedvesmo

Kā atklāj A. Mūrniece, visi darbi tapuši nodarbībās Beļavas tautas nama mākslas studijā “Krāsu prieks”, ko vada māksliniece Solveiga Kļaviņa. Aiga ir studijas dalībniece jau kopš 2019. gada. Izstādē skatāmi viņas jaunākie darbi, kas gleznoti eļļas tehnikā. “Uz Beļavu braucu katru pirmdienu un šos vakarus pavadām kā liela ģimene. Kopā esam ap 10 dalībnieku. Aizbraucam pēc darba, paēdam vakariņas, pārrunājam aizvadītās nedēļas notikumus, iedzeram kafiju un ķeramies pie darba un līdz apmēram pusdivpadsmitiem gleznojam. Vasarās mums ir brīvlaiks, jo ir tik daudz kā cita ko darīt, bet septembrī atkal sākam un tad gleznojam līdz maijam,” stāsta A. Mūrniece.

Viņa teic, ka pirmdienas vakari Beļavā un nodarbības pie S. Kļaviņas iedvesmo. Tas ir laiks sev pašai un radošajām izpausmēm, kad var ļauties gleznošanai. “Tas ir process un nekas nerodas tāpat vien. Tāpēc jau mēs darām. Tas, kurš nedara, nezina, izdosies vai ne. Ir reizes, kad darbs top vienā elpas vilcienā, citkārt vajadzīgi vairāki piegājieni. Daudz kas atkarīgs no noskaņojuma, emocionālā stāvokļa. Studijā gleznojam, bet pārtraukumos saliekam visas gleznas kopā, sasēžamies tām apkārt un kritizējam, kas izdevies, kas ne, ko vajadzētu mainīt,” Aiga dalās pārdomās par darbu tapšanas procesu. Pamēģinājusi gleznot arī mājās, bet sapratusi, ka tas nav iespējams, jo “apgleznoti” gan galdi, gan sienas.

Idejas darbiem bieži vien rodas spontāni, arī, skatoties fotoattēlus vietnē “Pinterest”. Vairākkārt gleznojusi cilvēka ķermeņa daļas. Kad vēl nebija sākusi gleznot dzīvniekus, šķitis interesanti, kā attēlot putna spalvu.

Melnais un baltais

Savulaik Aiga bija Zeltiņu amatierteātra “Kontakts” dalībniece. Teātra motīvs ieskanas arī viņas gleznās un darbu par šo tēmu var aplūkot izstādē Alūksnes novada bibliotākā. Viņa pati gan teātri vairs nespēlē, jo atzīst, ka šis etaps ir noiets. Dzīvei turpinoties, rodas jaunas intereses, vēlmes un idejas, gūstot arī citu izpausmes veidu.

Aiga pati arī darinājusi tautas tērpu savai meitai 25 gadu jubilejā. Darbs ildzis pusotru gadu, un viņa ir gandarīta, ka to paveikusi pati saviem spēkiem, pasūtījusi vienīgi apavus un zeķes. Sev noaudusi tautiskos brunčus.

Gleznojot Aiga jūtas ar katru gadu drošāk, bet neslēpj, ka no sākuma bijis bail paņemt rokās otu un sajaukt nepareizos krāsu toņus. Viņas darbi bijuši skatāmi izstādēs Zeltiņos un citviet Alūksnes novadā, kā arī regulāri studijas “Krāsu prieks” izstādēs. Studijas dalībnieku darbi, kuros dominē melnbaltie toņi, nesen bija eksponēti izstādē Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā, bet šopavasar tos varēs apskatīt Viktora Ķirpa Ates muzejā “Vidzemes lauku sēta”. “Bija interesanti pamēģināt – kā ir strādāt ar melno un balto krāsu. Nav tikai tā – melns vai balts. Arī melns var būt gaišāks, bet baltais – pelēcīgs,” saka Aiga.

+ 3