Latvijā sinkrētiski savijušās kristietības un tautas
tradīcijas, un svētki to apliecina. Lielā gavēņa pēdējo nedēļu
kristieši dēvē par Kluso nedēļu. No Pūpolsvētdienas līdz
Pirmajām Lieldienām piemin pēdējos Jēzus Kristus dzīves
notikumus: viņa sagaidīšanu Jeruzalemē (Palmu jeb Pūpolu
svētdiena), pēdējās vakariņas – Svētā vakarēdiena
iedibināšanu (Zaļā Ceturtdiena), krustā sišanas pasiju (Lielā
Piektdiena) un augšāmcelšanos (Lieldienas). Baznīcā Klusajā
nedēļā un Lieldienu laikā sastopamas dažādas tautas
reliģiozitātes izpausmes, piemēram, Krusta ceļa lūgšanas,
svētku procesijas, Jēzus kapa instalācijas, pūpolu, olu un ūdens
svētīšana. Šīs dienas caurvij arī latviešu tautas ticējumi,
paražas un citas folkloras formas. Daudzi Lieldienās svin pavasara
atnākšanu, agri rītā mazgājot seju strautā, krāsojot olas,
šūpojoties un citādi līksmojot.
23. martā pulksten 15.30 Alūksnes muzejā
būs Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un
mākslas institūta pētnieces un Latviešu folkloras krātuves
vadītājas Ritas Treijas lekcija “Lieldienu tradīcijas pasaulē
un Latvijā”. Pētniece iepazīstinās ar Lieldienu cikla svētku
izcelsmi un svinēšanas daudzveidību dažādu tautu tradīcijās.
Lekcijas noslēgumā alūksnieši varēs piedalīties mūsdienu
tradīciju dokumentēšanas darbnīcā, atbildot uz jautājumiem par
saviem Lieldienu svinēšanas paradumiem un daloties atmiņās par
to, kā svētki svinēti kādreiz. Darbnīcā iegūtie materiāli
glabāsies Latviešu folkloras krātuvē un būs noderīgi
zinātniskiem pētījumiem.
2017. gadā krātuves pētnieku grupa uzsākusi izzināt kalendāra
paradumus mūsdienu Latvijā. “Mūslaiku kalendārs” ir pētījums
virtuālajā etnogrāfijā, jo lielākā daļa datu tiek iegūta
tiešsaistē – tiek izstrādāta digitāla platforma un īpaši
tiešsaistes rīki ērtai tradīciju dokumentēšanai internetā.
Pētījums noris ERAF finansētā projektā “Stiprinot zināšanu
sabiedrību; starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras
mantojuma radīšanā” (Nr. 1.1.1.1/16/A/040).
