17. jūnijā Alūksnes un apkārtnes iedzīvotāji tiek aicināti
uz Jāņu ielīgošanas svinībām ar latviešu visu laiku visvairāk
skatīto izrādi – Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienām Silmačos”,
kam šajā gadā aprit 115 gadu jubileja kopš pirmizrādes.
Brīvdabas izrāde notiks Pilssalas estrādē, sākums plkst. 20.00,
bet no plkst. 18.00 pirmsjāņu gadatirgus.
Mīlestības līkločus, palaidnības un amizantus brīžus no
Silmaču sētas dzīves izrādē “Ondo.lv grandiozā ielīgošana
Skroderdienas Silmačos” izspēlēs izcilu aktieru ansamblis no
teju visiem profesionālajiem Latvijas teātriem: aktieri Elīna
Vāne, Edgars Pujāts, Ģirts Ķesteris, Ieva Puķe, Regīna Devīte,
Gints Grāvelis, Imants Strads, Dārta Daneviča, Inese Ramute, Inta
Tirole, Kārlis Neimanis un Zigurds Neimanis, kurš ir arī jubilejas
izrādes režisors.
Valmieras drāmas teātra aktrise Inese Ramute saka: “Kamēr būs
latviešu tauta, tikmēr svinēs Jāņus un skatīsies “Skroderdienas
Silmačos”. Tas ir ierasts rituāls cauri gadu desmitiem, tā laikā
viss gaišais pamostas, un kā saule stāv taisni debesīs, tā
labais nostājas mums apkārt.”
Lomās iejutīsies arī dziedātāji Ieva Sutugova un Nikolajs
Puzikovs. Katru iestudējumu kuplinās arī vietējie tautas deju un
koru kolektīvi, kas ne tikai uzstāsies, bet iesaistīs visus
skatītājus kopīgā svētku ielīgošanā.
Dziedātāja un muzikālo izrāžu dalībniece Ieva Sutugova par
izrādi: “Piedalīties Skroderdienās ir atšķirīgāk, kā spēlēt
kādā citā izrādē, jo ir sajūta, ka esi daļa no kādas lielākas
vērtības. Es uzskatu, ka “Skrodedienas Silmačos” ir jāspēlē
katru gadu, jo paaudzes mainās, bet mums ir jārūpējas, lai
vērtības nepazūd.”
Teātra kritiķe Zane Radzobe 2016. gada
vasarā portālā “Satori.lv” rakstīja: “”Skroderdienas
Silmačos” bija Blaumaņa trešā komēdija. To pirmo reizi uzveda
1902. gadā, un kritika to burtiski iznīcināja. Visslavenākais
piemērs, protams, ir Jānis Asars, kurš recenzijā lugu ne tikai
nosauc par sapelējušām drupačām (salīdzinot ar Blaumaņa
iepriekšējiem darbiem), kas piemērotas tikai krogiem, bet arī
pareģo, ka “Skroderdienas” ir Blaumaņa kapu zvans, kas vēsta –
viņš neko būtisku vairs nespētu uzrakstīt, pat ja pūlētos.
(..) Pēc neveiksmīgās “Skroderdienu” pasaules pirmizrādes
Blaumanis pat jutās spiests aizstāvēt sevi publiski, presē
skaidrojot, ka viņa mērķis ir bijis radīt vieglu izklaidējošu
gabalu, neko vairāk, bet publiku šis arguments neaizkustināja.
Īstenībā lugas statuss mainījās no tās neatkarīgu apstākļu
dēļ – pēc tam, kad 1908. gadā Blaumanis Somijā plašākai
publikai negaidīti mira.” (Zane Radzobe. “Skroderdienas
Silmačos” – izklaide, ideoloģija un rituāls”. Satori.lv;
2016. gada 22. jūnijs)
Sākot ar 1908. gadu, “Skroderdienas Silmačos” iestudētas
regulāri: 30. gados Liepājas, Jelgavas un Dailes teātrī, sākot
ar 1955. gadu – Andreja Upīša Akadēmiskajā drāmas (tagad –
Latvijas Nacionālajā teātrī), Krievu Drāmas teātrī, Ruses
(Bulgārija) teātrī, Jaunatnes teātrī (divreiz) un pat Jaunajā
Rīgas teātrī.
