Nākamā gada prioritārajiem pasākumiem papildus nepieciešami vairāk nekā 216 miljoni eiro

Labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem 2021. gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 216 miljoni eiro, taču tā kā atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā. “Alūksniešiem.lv” vēsta Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Ir paredzēti gan jaunu iniciatīvu uzsākšanu no nākamā gada, gan jau esošo sociālo pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu un valsts materiālā atbalsta palielināšanu dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp pensionāriem un ģimenēm ar bērniem.

“Nākamgad prioritāšu saraksta augšgalā ir pensiju celšana, ģimenes valsts pabalstu palielināšana un palīdzība personām ar invaliditāti, tajā skaitā bērniem. Asistentu pakalpojumu pilnveidošana ir aktuāla daudzus gadus un prasa ievērojamus līdzekļus. Ceru uz koalīcijas partneru izpratni un atbalstu, lai varētu šo problēmu risināt. Vienlaikus ir skaidrs, ka budžeta veidošanas sarunas būs grūtas, jo koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze valsts finanšu iespējas krietni pasliktinājusi,” uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča.

Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013.gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, kā arī, lai palīdzētu personu ar invaliditāti ģimenes locekļiem un veicinātu to iesaisti darba tirgū. Diskusijās ar nevalstiskajām organizācijām, pakalpojuma saņēmējiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem secināts, ka asistenta pakalpojums neapmierina mērķa grupu un pakalpojuma nodrošināšanā ir nepieciešamas izmaiņas.

LM piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz ievērojami mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti (nosakot pavadoņa un asistenta pakalpojumus) un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Papildus plānots ieviest vienotu anketu pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai pilngadīgām personām un paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro 2021.gadā.

Aptuveni 9 miljoni eiro plānoti pensiju saņēmēju atbalstam un ienākumu palielināšanai. Lai palielinātu pensiju apmēru un sekmētu nabadzības riska mazināšanos vairāk nekā 400 tūkstošiem pensijas saņēmējiem, no 2021.gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpenisku piemaksu nodrošināšanu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. līdz 2036.gadam un, sākot ar 2037. gadu visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem, par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Priekšlikumi arī paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nepaliekamā minimuma paaugstināšanu pensijām uz 4200 eiro gadā jeb 350 eiro mēnesī.

LM piedāvā arī ģimenēm ar apgādājamajiem bērniem piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu. Jaunā pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Domājot par pietiekamiem ienākumiem vecumdienās, LM piedāvā veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par tiem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmējiem, kuri nestrādā.

Tāpat plānots precizēt ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus tām ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti un kurš sava veselības stāvokļa dēļ nevar turpināt mācības pēc 15 gadu sasniegšanas. Šobrīd šie bērni ģimenes valsts pabalstu nesaņem, ja neturpina mācības, kas pēc LM domām nav pareizi. Savukārt atbalsta pilnveidošanai aizbildņiem, plānots dubultot pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu, vienādojot to ar pabalstu audžuģimenē ievietota bērna uzturam.

Gandrīz 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības un kvalitātes, kā arī pakalpojumu saņemšanas vides uzlabošanai, piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar dzirdes un redzes invaliditāti, bērniem, kas cietuši no prettiesiskām darbībām, cilvēku tirdzniecības upuriem, vardarbību veikušām personām pieejamības palielināšanai, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai, ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanas vides un kvalitātes uzlabošanai.