Šķiņķīši dārzeņu “kažokā” ar siera “cepurīti”

Klāt novembris ar saviem svētkiem. Pēc senlatviešu tradīcijām, Mārtiņdiena iezīmē apkūlības un simbolizē ziemas sagaidīšanu, bet viena no paražām vēstī: “Mārtiņos iet čigānos un ēd zosi vai gaili.” Mums zināmo apstākļu dēļ pašlaik ciemošanās pie radiem un draugiem ir “aizliegta ar likumu”, taču pagatavot kādu gardu putnu gaļas ēdienu un baudīt to savas mājsaimniecības ietvaros gan varam. Ja nedēļas vidū tam laika pietrūkst, gaidāmas garākas valsts svētku brīvdienas, kad ar svētdienīgāku maltīti iepriecināt savus mājiniekus. Galvenais – lai ir laba veselība, lai aizmirstas ikdienas rūpes un ir prieks no kopā būšanas! Ierosmei – šīs receptes. Lai labi garšo!

Šķiņķīši dārzeņu “kažokā” ar siera “cepurīti”

Sastāvdaļas: 600 gramu cāļa šķiņķīšu bez ādas un kaula, 1 neliels baklažāns, 1 mazs kabacītis, 1 tomāts, 70 gramu siera, 1 tējkarote garšvielu maisījuma gaļai, augu eļļa cepšanai, sāls, pipari.

Trīs lielus broilera šķiņķīšus pārgriezu uz pusēm un ar gaļas āmuriņu vēl nedaudz izklapēju. Uzkaisīju sāli, piparus un garšvielu maisījumu vistas gaļas ēdieniem. Atstāju iemarinēties vismaz pusstundu. Pēc tam tos no abām pusēm apcepu pannā ar augu eļļu, līdz tie zeltaini brūni, un izkārtoju ar cepamo papīru izklātā veidnē. Baklažānu sagriezu ripiņās, tās gan vēl paturēju sālītā ūdenī, pēc tam noskaloju, lai ēdienā nepārsteigtu to iespējamais rūgtums. Arī kabacīti sagriezu ripiņās. Gan sagatavotos baklažānus, gan kabačus, uzkaisot nedaudz sāls, cepu pannā pa 3 – 4 minūtēm no abām pusēm. Tomātu nomazgāju un arī sagriezu ripiņās. Tad šķiņķīšiem veidnē vispirms pārliku katram pa divām kabaču un baklažānu ripiņām un uzliku pa vienai tomāta ripiņai. Vēl uzkaisīju mazliet sāls un pārkaisīju rīvētu sieru. Cepu šķiņķīšus “kažokā” līdz 180 – 200 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī līdz gatavībai. Izdevās ļoti gardi – sulīgi bija gan dārzeņi zem siera “cepurītes”, gan gaļa.