Skaidro eksperts: kā atpazīt viltus interneta veikalus un droši iepirkties internetā

Palielinoties tendencei iepirkties internetā, ko pēdējā laikā tikai pastiprinājusi Covid-19 pandēmijas izplatība, nesnauž arī krāpnieki, turpinot radīt aizvien jaunus viltus interneta veikalus. Bieži tajos preces tiek piedāvātās par lētākām cenām, radot ilūziju par it kā izdevīgu iepirkšanos. Kam pievērst uzmanību, lai neiekristu krāpnieku nagos, skaidro Luminor krāpšanās novēršanas eksperts Anrijs Šmits.

“Iepirkšanās internetā ir ērts veids kā iegādāties sev nepieciešamo, patērējot mazāk laika nekā dodoties uz klātienes veikaliem, taču noteikti jāievēro piesardzības pasākumi. Jābūt uzmanīgiem pret īpaši vilinošām atlaidēm, kas tūlīt, tūlīt beigsies. Tas ir viens no veidiem, kā krāpnieki, steidzinot pircēju, liek aizmirst par drošību un aicina ātri izdarīt pirkumu. Šajā gadījumā būtu svarīgi pārbaudīt atsauksmes par konkrēto interneta veikalu, tā nosaukumu, adresi, vai šāds veikals patiešām eksistē. Bieži pircēji tiek maldināti, izveidojot vizuāli līdzīgas mājaslapas pazīstamu zīmolu interneta veikaliem, tāpēc jāpievērš uzmanība mājaslapas adresei, vai nosaukumā nav trūkstoši burti, lieki simboli u.tml. Ja piesardzība netiek ievērota, sevi pakļaujam vairākiem riskiem – nesaņemt pasūtīto preci vai pakalpojumu vai kļūt par personas un maksājumu kartes datu zādzības upuri,” uzsver Luminor krāpšanās novēršanas eksperts Anrijs Šmits.

Diemžēl krāpnieki ir iemācījušies pārliecinoši attēlot Verified by Visa un Mastercard SecureCode drošības sertifikātus un novērst citas acīmredzamas pazīmes, kas varētu liecināt par viltus mājaslapām. Pirms iepirkšanās nezināmā veikalā ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk izpētīt pieejamo informāciju un kritiski izvērtēt, vai veikalam var uzticēties. Lai samazinātu iespējamos riskus, ieteicams izmantot Latvijas interneta veikalus, par kuru autentiskumu var vieglāk pārliecināties. Tāpat būtu ieteicams gan datorā, gan viedtālrunī izmantot atjaunotas interneta pārlūkprogrammas, kurām uzstādīts antivīruss. Tas ātri norādīs uz viltotu interneta resursu.

Kā atpazīt viltus interneta veikalu, kas radīts, lai izkrāptu naudu?

1. Tīmekļa adrese ir maldinoša, t.i., tāda, kas cenšas atdarināt kādu zināmu preci, ražotāju vai pārdevēju.
2. Tīmekļa adrese nesatur drošas pārlūkošanas simbolu un tīmekļa adrese nesākas ar https, bet gan ar http. S = secure jeb drošs.
3. Veikala adrese ietver vairākus punktus, piemēram, con.su.club, tāpēc rūpīgi pievērs uzmanību tīmekļa adresei.
4. Tiek piedāvātas milzīgas atlaides, kas izskatās “pārāk labi, lai būtu patiesība”.
5. Vietne pārdod preces, bet nav to oficiālais izplatītājs.
6. Interneta vietne strādā ar kļūdām – nevar atvērt citas lapas saites, nestrādā “pogas”, kā arī redzamas vizuālas kļūdas interneta vietnes tekstos.
7. Kontaktu sadaļa neeksistē, trūkst kontaktu, vai norādītie kontakti realitātē neeksistē.
8. Veikala kontakti/adrese ir trešās valsts jurisdikcijā/ofšoru/zemo nodokļu zonā.
9. Saite ir bijusi saistīta ar kiberdrošības uzbrukumiem vai datorvīrusiem. To var noskaidrot dažādos reputācijas pārbaudes rīkos, piemēram, Google Safe Browsing – Google Transparency Report vai https://talosintelligence.com/reputation_center/.
10. Saiti uz interneta veikalu negaidīti atsūta kāds draugs vai paziņa ar tekstu, kas nav raksturīgs ikdienas sarakstei.
11. Nav nekādas papildu informācijas par precēm, trūkst reālu klientu atsauksmju par veikalu citos avotos vai sociālajos tīklos, tas šķiet neuzticams. Tāpat jābūt uzmanīgiem, ja atsauksmes par veikalu ir pārāk vienveidīgas un ir acīmredzams, ka radītas mākslīgi.
12. Nav atrunāti konkrēti interneta veikala noteikumi, piegādes, naudas atmaksas vai citi svarīgi nosacījumi. Tāpat jābūt uzmanīgiem, ja interneta veikala noteikumi ir neloģiski vai nesamērīgi labi priekš pircēja.
13. Nestrādā saites uz veikala sociālo tīklu kontiem. Nereti mājaslapās tiek ievietotas tikai sociālo tīklu ikonas, bet reāli šādi konti nemaz neeksistē.
14. Ja interneta vietnes apskates laikā parādās pop-up ziņas, kas aicina saņemt papildu atlaides, vinnestu loterijā vai jebkādā citā veidā aicina ievadīt savus personīgos datus.

„Bīstami ir arī tas, ka līdzekļi var netikt izkrāpti uzreiz, bet sākumā iegūti tikai personas maksājumu kartes dati. Šajā gadījumā cilvēks krāpniecību var nesasaistīt ar iepirkšanos konkrētajā veikalā. Reizēm nauda par nesaņemto pirkumu it kā tiek atgriezta, novēršot klienta uzmanību, taču kartes dati vēl joprojām paliek pie krāpnieka. Labs risinājums norēķiniem tiešsaistē ir izmantot atsevišķu maksājumu karti, kurā pieejama neliela summa tikai nepieciešamo pirkumu veikšanai. Turklāt ir būtiski regulāri pārbaudīt un kontrolēt sava konta atlikumu un veiktās transakcijas. Luminor klientu pieredze rāda, ka vidējie zaudējumi viltus internetveikalos sasniedz aptuveni 100 eiro. Ja rodas aizdomas, ka nauda ir pārskaitīta krāpniekam vai kredītkartes dati ir iesniegti neuzticamam pārdevējam, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai un policijai,“ norāda A. Šmits.