Septiņi iemesli, kāpēc, bērnam pieaugot, izirst tēva un bērna attiecības

To, cik stipra saikne tēvam būs ar bērnu, ļoti lielā mērā nosaka tas, ko tētis būs devis savam bērnam mazotnē. Un runa nav par dārgām mantām, našķiem, kādām izklaidēm u.tml. lietām, bet gan par emocionālo audzināšanu, tēva rūpēm par savu bērnu, savu ģimeni. Izklausās vienkārši, tomēr, kad bērns pieaug, attiecības ar tēti mēdz pārtrūkt vai kļūt pavisam vēsas. Kāpēc tā mēdz notikt, gaidot Tēva dienu, skaidro profesors Māris Taube.

Skaidrs ir viens – tēva un bērna attiecību veidošana ir pieaugušā pārziņā, tāpēc nav pat jēgas meklēt vainu bērnā. Kā saka psihiatrs, profesors Māris Taube, mums nevajag neko izdomāt, kā pareizi audzināt bērnus, tēlot kaut ko u.tml.: “Vajag būt normālam paraugam savam bērnam, jo viņš to visu mācās no mums. Normāls nozīmē vienkārši būt emocionālam, atsaukties bērna vajadzībai, piemēram, parunāties, kā arī rūpēties par savu ģimeni.” Tāpat profesors iesaka tētim ar bērnu atrast tādu kopīgu vaļasprieku, kas aizrauj gan vienu, gan otru. Tāpat ir vērts ieviest Par tādu var kļūt, piemēram, arī Tēva dienas kopīga atzīmēšana. Šogad epidemioloģiskās situācijas dēļ to var skaisti pavadīt, piemēram, dodoties pastaigā, izbraucienā ar velosipēdiem.

Tomēr kāpēc dažkārt izirst tēva un bērna attiecības vai tās krietni pasliktinās? Māris Taube, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā aprūpes centra “Veldre” vadītājs, profesors, uzskaita tēva un bērna attiecību iziršanas iemeslus, ar ko saskāries savā praksē:

1. Šķiršanās. Gan dēls, gan meita tēva aiziešanu no ģimenes var uztvert kā nodevību. Īpaši dēls, kurš ļoti burtiski kopē, atdarina tēvu – viņa dzīvesveidu un nereti pat ģērbšanās stilu, sevis kopšanu utt.

“Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tēvs ir ģimenē, taču mūsdienās tā ir liela problēma. Ir daudz šķirtu ģimeņu, un dēliem zūd tēva tēls, viņi vairs neidentificējas ar saviem tēviem,” uzsver psihiatrs.

Kam pievērst uzmanību: Tētim un mammai šķiroties ir nepieciešams gūt papildinformāciju vai speciālista konsultācijas par to, kā novadīt šķiršanās procesu tā, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu bērnu. Tāpat ir vērts meklēt kopīgās intereses, ieviest savas tēta un bērna tradīcijas.

2. Jaunas ģimenes veidošana. Šķiršanās jau pati par sevi ļoti deformē jauno cilvēku, jo viņš nesaprot, kā tā varēja notikt?! Un tomēr daļa bērnu joprojām mēdz saglabāt labas attiecības ar tēvu, bet – līdz brīdim, kad viņa vienīgais, mīļais tētis sāk veidot jaunu ģimeni. Arī pusbrāļu un pusmāsu ienākšana bērna dzīvē var radīt papildu satraukumu.

Kam pievērst uzmanību: Tētim jāturpina kvalitatīvi pavadīt laiku arī ar savu bērnu no šķirtās ģimenes. Ja tētis šajā situācijā nododas tikai jaunajai ģimenei, tēva un bērna attiecības var piedzīvot pat neatgriezenisku krahu.

3. Tēvs nav paraugs. Dēls kopē tēvu! Tas ir labi, bet tas arī nozīmē atbildību. Bērnu būtiski ietekmē tas, kāda ir tēva izturēšanās ģimenē, vai viņš ir autoritāte, paraugs. Tas nenozīmē ko speciāli demonstrēt, izliekties labākam nekā esi.

Kam pievērst uzmanību: Svarīgi, vai tēvs strādā, nepiedzīvo alkohola vai citu vielu atkarības problēmas, kā viņš izturas pret bērnu mammu, vai viņam ir interese par savu bērnu dzīvi. Nepietiek tikai ar bērna kārotās viedierīces iegādi, vai esat gājuši uz kino, taču, būdami blakus, neesat sarunājušies. Tā – pa īstam. Bērns ir jāuzklausa ar visām savām maņām un jārunā ar viņu.

4. Patiesas intereses trūkums. Reizēm šķiet – tik jauka ģimene, viņiem noteikti viss ir labi, bet, izrādās, realitāte ir cita. Tēvs visu laiku ir prom, ieracies darbos, bērnam laiku īsti nevelta. Ja tēvam nav patiesas intereses par bērnu, nav emocionālas iesaistes bērna dzīvē, bērns – jo īpaši dēls, kurš mācās no tēva, – noteikti jūt šo emocionālo fonu. Taču jebkuram bērnam, it sevišķi pusaudža gados, ir nepieciešams vīrietis – tēvs kā paraugs, padomdevējs. Ja puisis ģimenē nesaņem šādu emocionālo saikni, viņš meklē citas alternatīvas. Sliktākajā gadījumā tā var būt kāda nelabvēlīga kompānija, sava vecuma vai mazliet vecāka autoritāte, kurai līdzināties, bet ne vienmēr tas būs labākais variants, tāpat var sākties kādu apreibinošu vielu lietošana u.tml.

Kam pievērst uzmanību: Ja vairākkārt ir situācijas, kad bērns grib aprunāties ar tēvu, taču tēvs nav pieejams, piemēram, atrunājas ar laika trūkumu, tad bērnam par attiecībām ar tēvu zūd interese, jo “ir skaidrs, ka nav jēgas to darīt. Šādā gadījumā tēvs nevar cerēt, ka vēlāk viņam būs labas attiecības ar savu bērnu. Nebūs,” teic profesors.

5. Emocionālās saiknes neizveidošana. Ir liela nozīme tam, vai vīrietis ģimenē pilda savu galveno virsuzdevumu – mīl savējos, savus bērnus un uztur emocionālo saikni. Arī šķirtās ģimenēs var būt tā, ka tēvs joprojām to dara – ne tikai nopērk dāvanas un noorganizē izklaides, bet izrunājas ar dēlu vai meitu, uzklausa viņu. Pusaudža vecumā ir daudz jautājumu, kuri dēlam jāapspriež tieši ar tēvu: seksuālās lietas, attiecības ar meitenēm – kā tās veidojas, arī jautājumi par prezervatīva lietošanu utt. Ja tēvs būs blakus, dēls pajautās un tēvs varēs palīdzēt, – tas būs neatsverami. Tas būs arī apliecinājums tam, ka arī pieaugušā vecumā viņiem būs labas attiecības. Ja vīrietis pats piedzīvojis to, ka nav varējis saņemt atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem pusaudža, jaunieša vecumā un kaut kā ir kūlies saviem spēkiem, tad viņam šī tēma var būt tabu – viņš pat var baidīties no šādām sarunām ar dēlu vai, piemēram, ieraugot prezervatīvu dēla istabā, izlamāt viņu. Tādā gadījumā šī trauslā saikne var visai ātri pārtrūkt.

Kam pievērst uzmanību: Pusaudža vecumā bērns var justies apjucis par notiekošajām pārmaiņām savā ķermenī, arī par savām mainīgajām emocijām. Tāpēc šajā posmā tētim jābūt jo īpaši vērīgam, domājot par vārdiem, kas tiek teikti bērnam.

6. Alkoholisms. Vecāku alkoholisma fakts bērnam ir traumējošs. Bērnu satrauc arī, ja alkohola reibuma situācijās tēvs aizmirst par elementārām higiēnas normām vai, piemēram, ja alkoholisms saistāms ar vardarbību. Vienalga, vai tā ir verbāla vai fiziska – abos gadījumos bērnam tā ir traumējoša. Gan tad, kad fiziski tiek ietekmēts pats bērns, gan arī gadījumos, kad tēvs sit vai kaut tikai verbāli aizskar bērna māti. Ja bērns, un īpaši dēls, redz, ka mamma ir nelaimīga, viņš ienīdīs tēvu par to vien, ka licis ciest viņa dārgajam cilvēkam – mammai.

Kam pievērst uzmanību: Tēvam jāņem vērā, ka bērnam viņš ir piemērs (skat. 3. punktu). Salabot vardarbībā cietušas attiecības ir ļoti, ļoti grūti un līdz galam – pat neiespējami.

7. Tēva uzvedība. Bērnam liela nozīme ir arī tam, kā vecāki uzvedas. Piemēram, kad bērns ir pusaudža gados, ir svarīgi domāt par savu uzvedību, esot kopā ar bērna draugiem. Nedrīkst būt arī tādas situācijas, kad, piemēram, vecāks alkohola reibumā ierodas vecāku sapulcē. Šādas lietas parasti uzzina visi, tostarp bērns, un viņam tas būs trieciens.

Kam pievērst uzmanību: Aizlīmēt radušos plaisu ir grūti, tāpēc pieaugušam cilvēkam ir jādomā, kā viņš dzīvo. Ideāli, ja tēvam un bērnam ir kopīgi vaļasprieki. Tas stiprina attiecības un palīdz izprast vienam otru daudz dziļāk.