Alūksniešiem.lv redakcija
Apvienoto Nāciju Organizācijas dati liecina, ka trešdaļa pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta vai izšķērdēta, un tam ir negatīva ietekme uz tautsaimniecību, vidi un sabiedrības labklājību. Pārtikas atkritumu pūšanas procesā izdalās 6–8% gāzu, kas ir līdzvērtīgi gandrīz 90% globālās transporta nozares radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Lai gan daļa pārtikas iet zudībā jau ražošanas un transportēšanas gaitā vēl pirms nonākusi pie patērētājiem, aptuveni pusi pārtikas atkritumu rada tieši attīstīto valstu mājsaimniecības, piemēram, Eiropā tiek izšķērdēts 53% pārtikas, bet Kanādā – 47%. Daudzi pat neiedomājas, ka nepareiza pirkumu plānošana, pārāk liela ēdienu daudzuma gatavošana maltītei vai tikai nezināšana, kā pareizi glabāt nopirktos augļus vai gaļas produktus, rada milzīgu problēmu, kas Eiropas Savienībā izmaksā aptuveni 143 miljardus eiro gadā. Saskaņā ar promocijas darba par Latvijas mājsaimniecību pārtikas izsķērdēšanu ēšanas paradumu kontekstā 2017. gadā datiem mājsaimniecība Latvijā, kurā ir tikai pilngadīgi ģimenes locekļi, izšķērdē 8% pārtikas, bet mājsaimniecībā, kurā ir arī bērni – 11% pārtikas. Pārvēršot šo daudzumu naudas izteiksmē – tie ir 475,56 eiro gadā uz vienu ģimeni. Pasaulē lielākais pārtikas produktu un dzērienu ražošanas uzņēmums „Nestlé” par prioritāti ir izvirzījis pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanu, un nepārtraukti sadarbojas ar partneriem un vietējo sabiedrību, lai mazinātu pārtikas izšķērdēšanu un veicinātu ilgtspējīgāku patēriņu. Uzņēmums sniedz piecus padomus, kā mājsaimniecības var mazināt pārtikas izšķērdēšanu un tās nodarīto kaitējumu videi.
Plānojiet pirkumus. Šķiet ļoti vienkārši, taču, lai pirkumu plānošana būtu efektīva, tai ir jākļūst par paradumu. Zelta likums šajā ziņā ir ļoti vienkāršs: nepērciet vairāk kā nepieciešams. Pandēmijas laikā mēs esam pieraduši vienā reizē iegādāties lielākus pārtikas krājumus, taču pārtikas grozs ir jāveido no produktiem, kam ir ilgāks derīguma termiņš un kas pastāvīgi tiek lietoti jūsu mājās. Nepērciet neko, ko neplānojat ēst. Turklāt ieteicams izvērtēt, kādi produkti jau ir mājās, un izveidot nedēļas ēdienkarti un trūkstošo produktu sarakstu. Sevišķi rūpīgi pārdomājiet, cik daudz augļu un dārzeņu apēdat, jo parasti tieši tie nonāk atkritumos.
Iepazīstiet ledusskapi. Pa svētkiem daudzos ledusskapjos var atrast daudz aizmirstu un neēdamu pārtikas pārpalikumu. Sakārtojiet ledusskapi, lai apēstu svētku maltītes atlikumus. Kārtīgi ledusskapja plaukti ļauj vieglāk ieraudzīt, kādi produkti jums ir un kādi trūkst. Cits labs paradums ir svaigākus produktus glabāt dziļāk, lai vispirms ieraudzītu un patērētu agrāk pirktus produktus ar īsāku derīguma termiņu. Pārtika saglabājas ilgāk, ja to glabā piemērotā temperatūrā. Piemēram, kad zināt, kuri pārtikas produkti ir jāglabā ledusskapī, noskaidrojiet arī, kurš ledusskapja plaukts ir vispiemērotākais to glabāšanai, jo katrā līmenī ir atšķirīga temperatūra. Neaizmirstiet, ka gandrīz visu var sasaldēt, tāpēc sasaldējiet sezonas augļu, ogu un dārzeņu atlikumus, neapēstu maizi vai citus retāk lietojamus un lēnāk patērējamus produktus. Saldētava būs jūsu draugs!
Iemācieties izvērtēt informāciju par pārtikas produktu derīguma termiņu. Mēs mēdzam izmest pārtiku tikai tāpēc, ka ir pagājis pie „Ieteicams līdz” vai „Izlietot līdz” norādītais datums. Tiek lēsts, ka, akli ievērojot šo norādi un nepārliecinoties, vai produkts tiešām vairs nav ēdams, patērētāji izmet pat piektdaļu visu pārtikas atkritumu, lai gan produkts joprojām ir derīgs un droši lietojams uzturā. Ilgstoši uzglabājamus produktus, ja iesaiņojums ir vesels, var lietot arī pēc derīguma termiņa beigām, ja to smarža, garša un izskats nav mainījies. Uzticieties savām garšas kārpiņām! Kad atverat iesaiņojumu, novērtējiet smaržu, pārbaudiet, vai nav pelējuma un citu produkta bojājuma pazīmju, un pagaršojiet kumosiņu, lai pārliecinātos, ka produkta garša nav mainījusies.
Sekojiet līdzi apēstā ēdiena daudzumam. Ja uzmanīgāk sekosit līdzi, cik daudz ēdiena liekat uz šķīvja, jūs ne tikai kontrolēsit kaloriju daudzumu, bet arī samazināsit varbūtību, ka būs jāizmet uz šķīvja palikusī liekā daļa. Labāk uzlikt mazāk un paņemt vēl. Šo principu var ievērot ne tikai mājās, bet arī pašapkalpošanās restorānos un komplekso piedāvājumu kafejnīcās. Uzlieciet mazu porciju, lai pagaršotu, atrodiet ēdienu, kas jums garšo, un uzlieciet vēl. Lai izveidotu šādu paradumu, pierakstiet, cik daudz pārtikas izmetat nedēļā, cik tā noderīga un kāpēc nonāk atkritumos, tas ir, vairs nav piemērota ēšanai. Šis saraksts ļaus ieraudzīt, ko pērkat un gatavojat par daudz, un labāk plānot turpmākos pirkumus.
Dalieties ēdienā. Ja jums ir par daudz pārtikas un jūs saprotat, ka nespēsit to apēst, dalieties tajā ar kaimiņiem, radiem un kolēģiem vai ziedojiet pārtikas bankai. Biroja ledusskapī atvēliet plauktu no brīvdienām pāri palikušam kvalitatīvam ēdienam vai reizi nedēļā rīkojiet pusdienas, lai apēstu apdraudētos produktus. Tiek lēsts, ka katru gadu pasaulē atkritumos nonāk tik daudz pārtikas, cik var izaudzēt Ķīnas lieluma apgabalā. No jums ir atkarīgs, cik daudz pārtikas tiks izmests.
Reklāma