Pētījums: Latvijas iedzīvotāji ir otrreizējās lietošanas meistari

Latvijā daudzi dod lietām otro dzīvi, praktisku apsvērumu vadīti. Finansiālajam aspektam ir salīdzinoši mazāka loma. Gandrīz puse atzīst, ka viņiem patīk kaut ko salabot un atrast mantām jaunu pielietojumu. Arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību atkritumu daudzuma samazināšanai, tāpēc IKEA interjera dizainers Dariuss Rimkus un projekta Repair Café Rīga pārstāvis Krišjānis Liepa dalās ieteikumos, kā pagarināt mantu mūžu.

Tipisks Latvijas iedzīvotājs ir cilvēks ar “zelta rokām” un labi apzinās resursu taupīšanas nozīmi. IKEA aptaujā* noskaidrojies, ka šobrīd teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs lieto mantas atkārtoti, labo, nevis met ārā salūzušo un izmēģina spēkus jaunu lietu radīšanā. Vairumam (53 %) otrās dzīves došana lietām ir saistīta ar vēlēšanos samazināt atkritumu daudzumu, bet katrs ceturtais atzīst, ka atkārtota mantu izmantošana vai to ziedošana liek justies labi.

Lai lietas kalpotu, cik vien ilgi iespējams

IKEA interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus saka, ka vecas lietas var droši integrēt modernā interjerā, un šādi autentiski elementi var pat kļūt par galveno akcentu. “Interjera atsvaidzināšanai nav jānozīmē visa vecā nomainīšana pret jaunu – iemīļotas un mantotas lietas pieder pie ģimenes un mājokļa vēstures. Ja kaut kas jau ir nolietojies un vairs nav salabojams, no tā var izveidot kaut ko citu. Piemēram, no saplīsuša linu galdauta var sašūt spilvendrānas, galda celiņus vai salvetes. Vecus koka krēslus, pat dažādus, var kombinēt ar jauniem dažādās krāsās un formās, un tie var būt lielisks interjera elements. Tas pats attiecas uz traukiem, svečturiem un citiem priekšmetiem,” D. Rimkus rosina likt lietā izdomu.

Interjera dizainers saka, ka mēbeļu ilgmūžību nosaka to funkcionalitāte un materiāli, kurus viegli varētu atjaunot un pārkrāsot. Daudzfunkcionālas un moduļu mēbeles laika gaitā var papildināt ar jaunām detaļām, un tās var mainīties līdzi ģimenes vajadzībām. D. Rimkus iesaka: “Ļoti ilgmūžīgs ir dīvāns ar maināmiem pārvalkiem – tos var noņemt un izmazgāt un, ja parādījušies neiztīrāmi traipi un vēlies citu krāsu, var vienkārši nomainīt pārvalku. Bērnu mēbeles var izvēlēties tādas, ko var transformēt – pagarināmas gultas, regulējama augstuma galdi un krēsli. Šādas mēbeles aug līdz ar bērnu un ilgtermiņā ļauj krietni ietaupīt. Vēlāk tās var nodot tālāk kādai citai ģimenei.”

Lepni “pērļu mednieki”

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju sauc lietotu mantu meklējumus par “pērļu medībām” un lepojas, ja izdevies atrast kaut ko citādāku nekā pārējiem par labu cenu. Repair Café Rīga projekta pārstāvis Krišjānis Liepa atceras: “Pirmās lietotās mantas, kas pusaudža gados kļuva par neatņemamu ikdienas daļu, bija drēbes. Lietotu apģērbu veikalos vienmēr varēja atrast kaut ko interesantu un iepriekš neredzētu, ar ko izcelties pūlī.” Lietotu mantu medības var pārvērst arī īpašā notikumā, piemēram, sarīkojot drēbju maiņas pasākumu vai “garāžas izpārdošanu” ar draugiem. Tā var samainīties ar mantām vai ziedot to, kas vairs nav nepieciešams.

Arī nolietotie tekstilizstrādājumi nav uzreiz jāizmet. No t-krekliem un blūzēm var tapināt spilvendrānas, mozaīkas segas, lupatiņas tīrīšanai, vai pat rotaļlieta sunim un iepirkumu maisiņš. K. Liepa saka, ka radošumu var izmantot arī pretējā virzienā, radot drēbes no neierastiem materiāliem. Piemēram, Repair Café Rīga kopienā ir izdevies radīt pilnībā funkcionālu jostu no vecām velosipēda riepām un nodilušām ķēdēm.

Zinātkāre veicina radošumu

“Mēs IKEA uzskatām, ka rūpējoties par mēbelēm tā vietā, lai mestu tās ārā, var veiksmīgi samazināt atkritumu daudzumu, un tas ir viens no zaļāka dzīvesveida stūrakmeņiem. Lai dažādas iekārtas kalpotu ilgāk, ir regulāri jāveic apkope. Mēbelēm vajadzētu laiku pa laikam pārbaudīt kustīgās detaļas, piemēram, eņģes un ritenīšus, kā arī vairāk lietotās virsmas un elementus, lai tos laicīgi salabotu vai nomainītu,” saka IKEA pārstāvis D. Rimkus.

Arī Krišjānis piekrīt, ka, pirms domāt, kā izmantot lietas alternatīvi, vajadzētu tās pēc iespējas ilgāk lietot tām paredzētajam mērķim, par tām gādājot un uzturot tās labā kārtībā. “Kopjot un labojot lietas, lielākais ieguvums ir zināšanas, pieredze un prasmes, ko saņem, saprotot, kā kaut kas strādā. Sliktākajā gadījumā, ja kaut ko nav iespējams salabot, nav jau nemaz tik slikti likt šo lietu lietā citos projektos vai izmantot detaļas kaut kam citam.”

*Aptauju pēc IKEA pasūtījuma 2021. gada maijā veica pētījumu aģentūra Norstat. Aptaujā piedalījās 500 Latvijas iedzīvotāju.