Pasaules hepatīta dienā aicina pievērst uzmanību aknu veselībai

Ik gadu 28. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules hepatīta diena, lai informētu par slimību un pievērstu uzmanību tās milzīgajai izplatībai visā pasaulē. Kā izplatās vīrusa hepatīti un kā varam pasargāt no tiem savas aknas? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, infektoloģe un hepatoloģe Ieva Tolmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Aknu veselība

„Aknas ir mūsu lielākais iekšējais orgāns – pieaugušam cilvēkam tās sver ap pusotru kilogramu, un pēc savas darbības atgādina īstu fabriku,” saka infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs Aknu slimību nodaļas vadītāja un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Ieva Tolmane. Aknas nemitīgi ražo daudz dažādu organismam vajadzīgu olbaltumu, palīdz nodrošināt asins recēšanu, producē holesterīnu. Ļoti svarīgs aknu darbs ir metabolizēšana. Tātad tās vielas, kas cilvēkam vairs nav vajadzīgas, aknas pārveido gala produktos, kuri tālāk ar žulti vai caur nierēm ar urīnu tiek izvadīti laukā. Aknas arī daudz ko krāj nebaltām dienām. Piemēram, taukos šķīstošos vitamīnus, glikogēnu, kuru organisms slodzes vai stresa gadījumā pārvērš vienkāršā cukurā glikozē un ieplūdina asinīs, lai tam netrūktu enerģijas. Aknas uzkrāj arī taukus – kā rezervi. „Kopumā aknās notiek apmēram 500 dažādu funkciju, bet visas mēs vēl nezinām! Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai aknas būtu veselas un darboties spējīgas. Taču reizēm tās mēdz iekaist, un iemeslu ir daudz un dažādi,” piebilst ārste.

Vīrusa hepatīti

Hepatoloģe skaidro, ka šobrīd zināmi daudzi vīrusi, kas rada aknu iekaisumu jeb hepatītu, un divi no tiem – A un E – izplatās fekāli orālā ceļā, tātad ar netīrām rokām. Cilvēks šos vīrusus apēd vai iedzer ar inficētu ūdeni, un tie nokļūst aknās. Gan A, gan E vīrushepatīts izpaužas vienādi, bet daudz kas atkarīgs arī no tā, cik infekcijas ierosinātāju nokļūst cilvēka organismā. Ir slimības formas, kad aknu iekaisums norit ar dzelti, un ir arī bezdzeltes formas. Tādā gadījumā cilvēkam vienu vai divas dienas ir mazliet paaugstināta temperatūra, aptuveni 37,5 grādi, sagurums, nelaba dūša. Caurejas nav, toties negribas ēst, un šādi simptomi ilgst līdz nedēļai, pēc tam nelabums pāriet. Pret A vīrushepatītu ir vakcīna. „Pieaugušajiem es ieteiktu labāk izvēlēties kombinēto poti – pret A un B vīrusu, jo Latvijā 3% iedzīvotāju ir hroniski B vīrusa nēsātāji, kas paši ir veseli vai arī infekcija viņiem neizpaužas ar klīniskām pazīmēm, bet viņi var inficēt citus,” skaidro Ieva Tolmane. „B vīrusu otram var nodot gan seksuālā ceļā, gan caur asinīm, lietojot narkotikas, tetovējoties ar nesterilām adatām, neievērojot universālos sterilizācijas noteikumus. Atšķirībā no A hepatīta, kuram maksimālais inkubācijas periods ir piecdesmit dienas, bet parasti tas ilgst līdz divām nedēļām, B hepatītam inkubācijas periods ir ļoti garš: trīs vai četri mēneši, bet var būt arī pat seši mēneši. B vīrushepatītam raksturīgi, ka ar dzelti slimība tikai sākas, nevis beidzas, kā ir pie A vīrushepatīta, un arī pirmsdzeltes periods šai infekcijai ir garāks – divas vai trīs nedēļas, kad ir nelaba dūša, paaugstināta temperatūra, vispārējs vājums un – lielo locītavu sāpes. Savukārt tiklīdz parādās dzelte, locītavu sāpes pāriet. Un vēl – no A vīrusa hronisks hepatīts neveidojas, bet aptuveni 5%, kas akūti saslimst ar B vīrushepatītu, slimība pāriet hroniskā formā, bet 1% attīstās aknu šūnu nespēja. Tas nozīmē, ka aknu audi ļoti strauji sabrūk. Tātad, ja aknas ir “beigtas”, organisma atindēšanās funkcijas apstājas un nekāda aizstājējterapija nav iespējama. Jāveic akūta aknu transplantācija – citu iespēju, kā glābt cilvēku, nav.”

B vīruss ārējā vidē ir ārkārtīgi izturīgs. Vārot tas aiziet bojā 45 minūtēs. Kopš 1996. gada B hepatīta vakcīna ir iekļauta Latvijas bērnu imunizācijas kalendārā – vakcinē jaundzimušos.

Vēl hepatītu izraisa C vīruss, tas skar galvenokārt cilvēkus reproduktīvā vecuma, jo pamatā izplatās, lietojot vēnā narkotikas ar netīrām šļircēm, kosmētisku manipulāciju laikā (tetovēšana, pīrsings, manikīrs), retāk – ārstniecisku manipulāciju laikā un seksuālo kontaktu ceļā. „Inficēšanās tikai katram divdesmitajam norit kā akūts aknu iekaisums ar visu sākumposmu: nedēļu ir gripai līdzīgi simptomi, cilvēks jūtas kā saindējies, un pēc tam parādās mērena dzelte. Var teikt, ka šiem cilvēkiem ir palaimējies, jo viņiem infekciju var uzreiz atklāt un nu jau 2 līdz 3 mēnešu laikā ar jaunajiem medikamentiem izārstēt. Izārstēšanās procents ir augsts – aptuveni 90 – 97%,” saka hepatoloģe. „Taču problēma tāda, ka daudzi nemaz nezina, ka ir inficējušies ar C hepatīta vīrusu, slimība nav diagnosticēta, jo nav bijušas nozīmīgas klīniskās pazīmēs un nav arī mērķtiecīgi meklēta. Šie cilvēki ir arī infekcijas avots. Savukārt visefektīvākā profilakse ir šos cilvēkus apzināt un izārstēt, jo, ja vīruss viņu asinīs vairs nav nosakāms, tad izplatīšanās mehānisms vairs nepastāv.”

Farmaceita padoms aknu veselībai un profilaksei

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka, ko varam darīt dažādu vīrusa hepatītu un aknu veselības profilaksei:

A hepatīts galvenokārt izplatās caur inficētu pārtiku vai ūdeni. Tādēļ tā profilaksei ir svarīgi rūpīgi mazgāt rokas gan pirms, gan pēc ēšanas, kā arī nodrošināt ēdiena pilnīgu pagatavošanu un pareizu tā uzglabāšanu. Ceļojot, dzeriet tikai pudelēs pildītu ūdeni un izvairieties lietot pārtikā augļus un dārzeņus, kas, iespējams, mazgāti piesārņotā ūdenī. Ja dodaties uz A hepatīta izplatības teritoriju, ieteicams konsultēties ar ārstu par vakcinācijas iespējām.

B un C hepatīta profilaksei svarīgi samazināt transmisijas risku. Jābūt atbildīgiem un atklātiem ar visiem saviem dzimumattiecību partneriem, un dzimumakta laikā ieteicama barjermetode, piemēram, prezervatīvs. Ievērojot personīgo higiēnu, lietot tikai savu zobu suku, skūšanās piederumus un manikīra instrumentus. Nekādā gadījumā neizmantot iepriekš lietotas, netīras adatas! Ja vēlaties greznot sevi ar paliekošiem zīmējumiem, ieteicams pārliecināties, ka tetovējumam lietotie instrumenti ir sterili. Tāpat kā A hepatīta gadījumā, arī B hepatītam ir iespējama vakcinācija, taču C hepatītam vakcīnas nav. Visaugstākais risks saslimt ar B un C hepatītu ir cilvēkiem ar HIV, jo ķermenis ir mazāk spējīgs cīnīties ar infekciju.

Profilaktiskās analīzes jeb skrīninga testu ieteicams veikt personām ar paaugstinātu inficēšanās risku: pacientiem, kam veikta asins pārliešana, ilgstoša dialīze, intravenozi lietots medikaments, arī veselības aprūpes darbiniekiem, kam ir saskare ar asiem priekšmetiem un ķermeņa šķidrumiem, arī pēc tetovējuma vai pīrsinga veikšanas un personām ar vairākiem seksa partneriem, pacientiem, kam ir aknu saslimšanas, kā arī cilvēkiem, kuri plāno ceļot uz valsti ar augstu B hepatīta saslimšanas rādītājiem.

Vispārējai aknu veselībai ieteicams ierobežot alkohola patēriņu, veikt regulāras fiziskās aktivitātes un piekopt aktīvu dzīvesveidu, lietot sabalansētu uzturu, mazāk treknu produktu un vairāk šķiedrvielu, regulāri vērot ķermeņa svaru. Tāpat ieteicams veikt vakcināciju un nelietot uztura bagātinātājus, kas var saturēt smagos metālus. Ieteicams arī atmest smēķēšanu. Kā arī jāņem vērā, ka pacientiem, kam kombinācijā novēro hipertensiju, paaugstinātu holesterīna un cukura līmeni, iespējams metabolisma sindroms, kas var radīt taukainās aknas saslimšanas risku.